Uzņēmējdarbības ētikas un kultūras attiecības var aplūkot no konkrētas kultūras ietekmes uz biznesa ētikas praksi leņķi. Piemērojot biznesa ētiku, kultūru var definēt, ņemot vērā to indivīdu izcelsmes vietu, kuri veido organizācijas cilvēkkapitālu.
Kultūru var definēt arī kā tādu cilvēku grupu kopumu, kuriem ir kaut kas kopīgs, piemēram, ideoloģija, fakts, ka viņi ir minoritāte vai fakts, ka viņi pieder noteiktam dzimumam vai reliģijai. Uzņēmējdarbības ētiku un kultūru var analizēt arī no veida, kādā uzņēmuma vadība un darbinieki piemēro ētikas standartus savā uzņēmējdarbībā, veicot uzņēmējdarbību citā valstī.
Pieaugot globalizācijai un to vieglumam, ar kādu cilvēki migrē no vienas valsts uz otru, meklējot labākas uzņēmējdarbības un karjeras iespējas, ir pārāk bieži redzams, ka lielākajā daļā vidējo un lielo uzņēmumu ir dažādi darbinieki ar dažādu izcelsmi un kultūru. . Tāpēc šādiem uzņēmumiem ir obligāti jābūt zināmiem standartiem attiecībā uz dažādajām kultūrām, kas veido darbinieku bāzi, lai izveidotu iekļaujošu korporatīvo kultūru.
Biznesa ētikas un kultūras saistību piemērs ir veids, kādā organizācijas vadība izturas pret darbiniekiem no citām kultūrām. Ētisks apsvērums šeit ir tāds, vai vadība piemēro vienādu attieksmi gan pret vietējiem, gan imigrantiem darbiniekiem.
Uzņēmējdarbības ētikas un kultūras pielietošanas piemēru var skatīt multinacionālā uzņēmuma gadījumā, kas atver meitas uzņēmumu mazāk attīstītā valstī. Pieņemot, ka uzņēmuma vadībai ir atšķirīga attieksme pret saviem pilsoņiem un citāda attieksme pret mazāk attīstītās valsts pilsoņiem, šāda rīcība diez vai būtu ētiska. Piemēram, ja viņiem ir atšķirīgas atalgojuma likmes darbiniekiem vienā kategorijā vai līmenī, tā ir nepareiza ētikas piemērošana.
Tāpat biznesa ētika un kultūra nozīmē, ka darbiniekiem un vadībai ir jāievēro ētikas standarti attiecībās ar klientiem no citām kultūrām. Viens piemērs varētu būt uzņēmums, kas ražo elektroniskas preces un kam ir filiāle citā valstī, kur tas arī ražo līdzīgas preces.
Biznesa ētikas trūkums var radīt situāciju, kurā uzņēmums ražos nestandarta preces pārdošanai konkrētajā ārvalstu tirgū. Tas varētu būt saistīts ar to, ka šajā valstī kultūra ir daudz korumpētāka un bizness var iztikt ar šādu rīcību, kas redzams arī bērnu darba izmantošanā.