Kas ir noslēpumu rakstnieks?

Noslēpumu rakstnieks ir kriminālromānu vai stāstu autors. Šāda veida autors atšķiras no noziegumu rakstnieka, kurš raksta nedaiļliteratūras grāmatas, kurās sīki aprakstīti patiesu noziegumu notikumi. Noslēpumu rakstnieki izdomā sižetu vai stāstu, kas griežas ap noziegumu, parasti slepkavību, kas jāatrisina viņu galvenajam varonim jeb galvenajam varonim.

Mistērijas žanrs pēc savas būtības ir tāds, kam lasītājam jāpaliek noslēpumainam līdz stāsta beigām. Noslēpumu rakstītājam ir jābūt ekspertam, kas sniedz lasītājam pietiekami daudz norādes visā grāmatā, lai stāsts būtu interesants un progresētu, neatklājot pietiekami daudz, kas ļautu viņam vai viņai atrisināt noslēpumaino noziegumu pirms galvenā varoņa vai galvenā varoņa. Noslēpuma galvenais varonis parasti ir detektīvs, bet tas var būt koroners vai maz ticams varonis, kurš nonāk noziegumu risinātāja lomā.

Noslēpumu rakstītājiem ir svarīgi saglabāt savus varoņus unikālus, pretējā gadījumā var parādīties tādi varoņu stereotipi kā, piemēram, ķildīgs detektīvs. Ja noslēpumains autors rada pazīstamu tēlu, viņam vai viņai ir jāpiešķir jauns skata leņķis. Piemēram, vīriešu dzimuma varoņi kādreiz bija norma, pirms noslēpumu rakstītāji sāka izmantot sievietes kā noziegumu atrisināšanas galveno varoni. Noslēpumu rakstniece Šērlija Ruso Mērfija raksta populāru romānu sēriju, kurā noziegumu risinātājs ir kaķis Džo Grejs.

Labākie noslēpumu rakstītāji zina, kā radīt spriedzi, kas liek lasītājam pāršķirt lapas, lai uzzinātu, kas ir slepkava vai vainīgais. Noslēpumu rakstītājam vajadzētu arī prasmīgi ievietot sižeta pavērsienus stāstā, kurā viss, šķiet, pagriežas, piemēram, kad varonis, kuru kādreiz uzskatīja par noziegumā nevainīgu, tagad var būt vainīgs vai otrādi. Katrā noslēpumā ir jābūt pārsteiguma elementam, lai stāsts būtu svaigs un pārliecinošs.

Sarkanās siļķes ir arī prasmīgā noslēpumu rakstnieka stiprā puse. Sarkanā siļķe ir viltus pavediens vai svins, kas nepalīdz atrisināt noziegumu, kā sākotnēji tika domāts. Noslēpumu rakstītājiem, rakstot, ir jāpatur prātā arī motīvs vai iemesls, kāpēc vainīgais izdarījis noziegumu. Kad lasītājs kopā ar galveno varoni, kas risina noziegumu, uzzina, kurš pastrādājis noziegumu, noslēpuma autoram noteikti jāatbild uz visiem jautājumiem, kas varētu rasties lasītāju prātā. Noslēpumainā romāna beigās ir jāatbild uz katru kurš, kas, kur, kad, kāpēc un kā, lai pasaule, ko stāstā radījis noslēpumu rakstnieks, atgrieztos normālā stāvoklī.