Gandrīz visām valodām ir daudz dažādu valodu kvalifikāciju veidu. Dažos gadījumos apliecināta plūstamība vai pieraksti par nodarbībām var būt vienīgā pieejamā kvalifikācija. Īpašas valodas kvalifikācijas var ietvert spēju mācīt, tulkot vai tulkot kādā valodā. Valstis bieži piedāvā atšķirīgas kvalifikācijas tiem, kam tā dzimtā valoda, nekā svešvalodu apguvējiem. Atkarībā no tā, kāpēc kāds vēlas iegūt kvalifikāciju, pārbaude var nebūt nepieciešama.
Kursu apmeklēšana un valodas grāda iegūšana ir viens no izplatītākajiem kvalifikācijas veidiem. Ja valoda nav pietiekami izplatīta, lai to saistītu ar īpašiem testiem un vērtēšanas procedūrām, kursi var būt vienīgā pieejamā kvalifikācija. Šāda veida prasmju attēlojumu var stiprināt ar atzīmēm un demonstrētu darbu valodā. Studējot mirušās vai mirstošās valodas, prasība, kas nepieciešama, lai tiktu uzskatīta par vērtīgu ekspertu, var būt daudz zemāka nekā dzīvām valodām.
Pārbaudes programmas veido dažas no visizplatītākajām valodu kvalifikācijām, un vienai valodai var būt pieejami vairāki testi. Piemēram, franču valodas eksāmens ir saistīts ar Francijas Izglītības ministriju, bet ir arī franču valodas AP eksāmens, kā arī franču SAT II eksāmens. Šajā gadījumā, lai izvairītos no valodas iestājeksāmeniem Francijas universitātēs, var izmantot tikai ar franču izglītības sistēmu saistīto valodu kvalifikāciju, bet franču AP eksāmeni var nodrošināt koledžas kredītpunktus Amerikas universitātē. Šādā veidā kvalifikācijas bieži vien ir saistītas ar mērķi vai mērķi.
Daudzās testēšanas programmās tiek izšķirti cilvēki, kuriem dzimtā valoda ir svešvalodu apguvēji. Piemēram, Japānā ir svešvalodu prasmes pārbaude, taču ir arī pārbaudījumi tiem, kam dzimtā valoda ir tādi priekšmeti kā kanji un citas specifiskas tēmas. Lai gan svešvalodu apguvējs varētu nokārtot eksāmenu par valodu, kam tā ir dzimtā valoda, parasti netiek sagaidīts, ka viņam/viņai būtu izcili panākumi tajās pašās jomās kā dzimtā valoda. Svešvalodu pārbaudēs parasti ir mutisks komponents, kura dzimtās valodas pārbaudēs trūkst, jo tiem, kam dzimtā valoda, parasti nav grūtības izteikt idejas runā.
Tādos darbos kā valodas mācīšana vai tulkošana var būt nepieciešama īpaša valodu kvalifikācija. Parasti pirms šiem pārbaudījumiem ir izvirzītas plašas izglītības prasības un dažreiz arī grāds. Bieži vien ir konkurējošas valodu skolotāju kvalifikācijas, un kvalifikācija, kas tiek uzskatīta par visuzticamāko, var būt atkarīga no jomas, kurā persona vēlas strādāt. Tomēr dažos gadījumos valodas spēju demonstrēšana var būt vērtīgāka par jebkuru institucionāli apstiprinātu kvalifikāciju.