Bankas vadītājs ir viens no galvenajiem finanšu iestādes administratoriem. Šie galvenie vadītāji veic ikdienas darbības, ilgtermiņa plānošanu un atbilstību normatīvajiem aktiem bankā, lai nodrošinātu, ka tā atbilst klientu un akcionāru vajadzībām. Parasti banku vadītājiem ir vairāku gadu pieredze šajā nozarē, un viņiem var būt koledžas grāds, piemēram, biznesa administrācijas maģistra (MBA) vai grāmatvedības grāds. Atlīdzība var atšķirties atkarībā no finanšu iestādes un pienākumiem.
Daži galvenie vadošie amati bankā ir pieejami izpilddirektoram, finanšu direktoram un operāciju vadītājam. Atkarībā no bankas vadības struktūras var tikt saglabāti arī citi galvenie amati, kas aptver tādus jautājumus kā atbilstība normatīvajiem aktiem, komercklienti, privātie klienti un riska pārvaldība. Bankas vadītājam parasti ir viens vai vairāki palīgi, kas palīdz pildīt pienākumus darba vietā.
Ikdienā bankas vadītājs pārskata darbību bankā, identificē problēmas un bažas un izstrādā politiku. Katrs vadītājs mēdz koncentrēties uz noteiktu darbības jomu, kas var prasīt zināmu saziņu ar citiem. Piemēram, galvenais finanšu direktors sarunājas ar komercbanku un mazumtirdzniecības banku nodaļu, lai apspriestu ieņēmumus, ieņēmumu palielināšanas veidus un saistītos jautājumus. Tāpat riska pārvaldības vadītājs var tikties ar galveno operāciju vadītāju, lai runātu par veidiem, kā ierobežot bankas pakļautību riskam.
Bankas vadītāji ir atbildīgi akcionāriem, ja banka ir publiskajā apgrozībā. Viņi parasti rīko regulāras sanāksmes, lai apspriestu un noteiktu politiku, izstrādātu produktu piedāvājumus un uzlabotu produktu un pakalpojumu kvalitāti bankā. Gada pārskatā bankas vadītājs var apspriest iepriekšējā gada sasniegumus bankā, piedāvāt prognozes par turpmāko darbību un sniegt kontekstu finanšu informācijas atklāšanai. Piemēram, ja banka piedzīvo ieņēmumu samazināšanos, vadītāji varētu vēlēties akcionāriem apliecināt, ka tas ir liela ieguldījuma vai citas darbības rezultāts, kas ilgtermiņā ir paredzēts bankai.
Krīzes situācijās bankas vadītājs var tikt aicināts atrisināt krīzi un uzturēt publisku komunikāciju, lai pārliecinātu cilvēkus par situāciju. Tas var ietvert tikšanos ar bankas darbiniekiem, lai runātu par notiekošo un kā to atrisināt, kā arī rīkot preses konferences, lai apspriestu notikumu. Bankas ir īpaši neaizsargātas pret paniku, un tām ir rūpīgi jārīkojas ar sabiedriskajām attiecībām, lai izvairītos no tādām situācijām kā masveida izņemšana no satrauktajiem klientiem.