Kāda informācija ir atrodama bankas finanšu pārskatā?

Bankas pārskata uzbūve izriet no divām prasību kopām. Pirmā ir vispārējie finanšu pārskatu sagatavošanas noteikumi, un Latvijā kredītiestādes pārskatus gatavo pēc starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Otrā ir uzraudzības regulējums, kas prasa atklāt informāciju par kapitāla pietiekamību, riska darījumiem, likviditāti un atalgojuma politiku. Tāpēc bankas publikācijas parasti sastāv no gada pārskata un atsevišķa informācijas atklāšanas ziņojuma, kuru sarunvalodā sauc par trešā pīlāra ziņojumu. Vadības ziņojums sniedz kontekstu: kā gads veicies, kas mainījies tirgū, kādas ir turpmākās ieceres. Tas ir noderīgs kā ievads, taču tā saturs nav standartizēts un bieži ir pozitīvi noskaņots, tāpēc uz to vien paļauties nevajadzētu.

Finanšu stāvokļa pārskats bankā izskatās citādi nekā ražošanas uzņēmumā. Aktīvu pusē dominē kredīti klientiem, prasības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm, kā arī vērtspapīru portfelis, savukārt pamatlīdzekļu īpatsvars ir neliels. Saistību pusē galvenais postenis ir klientu noguldījumi, kam pievienojas emitētie parāda vērtspapīri un pakārtotās saistības. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā svarīgākie posteņi ir neto procentu ienākumi, tas ir, starpība starp saņemtajiem un samaksātajiem procentiem, komisijas naudas neto ienākumi, administratīvie izdevumi un uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem. Pēdējais postenis ir īpaši informatīvs, jo tas parāda, kā banka vērtē savu aizdevumu kvalitāti nākotnē, nevis tikai jau notikušos zaudējumus.

Risku sadaļā meklējami rādītāji, kas raksturo bankas noturību. Kapitāla pietiekamību parāda pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs un kopējais kapitāla rādītājs attiecībā pret riska svērtajiem aktīviem. Likviditāti raksturo likviditātes seguma rādītājs un neto stabila finansējuma rādītājs. Kredītportfeļa kvalitāti rāda kavēto un ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars, kā arī uzkrājumu segums. Pielikuma piezīmēs atklāj kredītportfeļa sadalījumu pa nozarēm, valūtām un termiņiem, koncentrācijas riskus, saistīto pušu darījumus un ārpusbilances saistības, piemēram, izsniegtās garantijas un neizmantotās kredītlīnijas. Bieži tieši piezīmēs, nevis pamattabulās, ir atrodama atbilde uz jautājumu, no kā bankas peļņa patiesībā veidojas.

Ja pārskatu lasa pirmo reizi, noder noteikta secība, nevis lasīšana no sākuma līdz beigām. Vispirms izlasiet revidenta ziņojumu un pārbaudiet, vai atzinums ir bez iebildēm un kādi jautājumi norādīti kā būtiskākie revīzijas jautājumi; tie parasti ir tieši tie, kur vislielākā nenoteiktība. Pēc tam apskatiet kapitāla un likviditātes rādītājus un salīdziniet tos ar iepriekšējo gadu. Tad paņemiet peļņas vai zaudējumu aprēķinu un noskaidrojiet, cik liela daļa rezultāta nāk no procentu ienākumiem un cik no komisijas naudas. Visbeidzot pārlasiet piezīmes par kredītportfeļa kvalitāti un uzkrājumiem. Biežākā lasītāja kļūda ir sākt ar peļņas skaitli un beigt ar to pašu: atsevišķa gada peļņa bankā var būt viena liela darījuma vai uzkrājumu atgriešanas sekas.

Lasot pārskatu, noderīgi ir vēl daži praktiski principi. Rādītāji jāsalīdzina ar iepriekšējiem periodiem un ar citām līdzīga lieluma bankām, jo atsevišķs skaitlis bez konteksta neko nepasaka. Jāpievērš uzmanība vienreizējiem darījumiem, kas var mākslīgi uzlabot vai pasliktināt gada rezultātu. Latvijā banku sektora apkopotos rādītājus un uzraudzības informāciju publicē Latvijas Banka, kotēto sabiedrību pārskati ir pieejami biržas informācijas sistēmā, bet katras bankas pārskati ir arī tās mājaslapā. Šis apraksts skaidro pārskata uzbūvi un nav ieguldījumu ieteikums; ja lēmums ir par lielu ieguldījumu, ir vērts piesaistīt finanšu analītiķi vai ieguldījumu konsultantu.