Bankas akcijas ir akciju akcijas, kas atspoguļo bankas publisko piedāvājumu. Bankas ir tradicionāli uzņēmumi, kuriem ir atļauts iesniegt sākotnējo akciju akciju publisko piedāvājumu un kuras var tikt publiski tirgotas daudzās valstīs. Tas, kā dažādas valstis izturas pret banku akcijām, parāda dažas no vispārīgākām politikas vadlīnijām, ko pasaules līderi ir izstrādājuši, lai risinātu ekonomikas jautājumus savās valstīs.
Kā sava veida biznesa un finanšu sektora akcijas, banku akcijas un akcijas savā ziņā ir unikāls piemērs tam, kā valsts akciju tirgus mijiedarbojas ar valsts politiku. Banku akciju dīvainā dualitāte ir tāda, ka privātie investori iepērkas biznesā, kas pats pērk un pārdod finanšu produktus un nodarbojas ar noguldītāju un citu avotu naudas apstrādi. Daži investori izvairās no banku akcijām un banku akciju piedāvājumiem saistīto finansiālo sarežģījumu dēļ.
Citai investoru klasei ir citi jautājumi par banku akcijām, galvenokārt, vai tās ir “labs pirkums” konkrētā brīdī. Diskusija par banku akcijām varētu izraisīt diskusijas par banku līderu efektivitāti kopumā. Tāpat banku akciju kritums var liecināt par banku krīzi konkrētā valstī.
Modernizētās valstis bieži ir atklājušas, ka banku regulējumam ir intensīva ietekme uz valsts ekonomiku, tostarp banku akciju un citu valsts akciju tirgus daļu kāpumu un kritumu. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs valsts mēroga depresija un finanšu krīzes izraisīja īpašus noteikumus par bankām, ko ekonomisti pēta pēdējo divu gadsimtu finanšu politikas kontekstā. Citas valstis var arī pārbaudīt, kā to banku noteikumi ir ietekmējuši banku akcijas un citas valsts akcijas.
ASV viens no īpašajiem noteikumiem, ko radīja pagātnes krīzes, bija tāds, ka komercbanka, kas ņēma naudu no noguldītājiem, nevarēja apvienoties ar investīciju banku. Ar Glass-Steagal likumu šāda veida dualitāte tika aizliegta. Iespēja apvienot komercbanku un investīciju banku darbību tika atjaunota 1999. gadā ar Gramm-Leach-Bliley finanšu pakalpojumu modernizācijas likumu. Šodien daudzi finanšu eksperti diskutēs par to, vai kopīgās banku darbības atjaunošana ir veicinājusi turpmākās finanšu krīzes.
Ekonomisti visās pasaules valstīs var izmantot arī tādus rādītājus kā banku akcijas, lai analizētu riskus, ko rada jauni draudi valsts ekonomikai. Viena no tām ir hiperinflācija, kurā dažas valstis ir piedzīvojušas masveida un pēkšņu valūtas devalvāciju, kas sagrāva lielas iedzīvotāju daļas kolektīvo dzīvesveidu. Ir bijušas arī ar precēm saistītas krīzes, kad liels skaits cilvēku nevarēja iegādāties pārtiku, galvenokārt pārtikas preču cenu nepastāvības dēļ. Banku akcijas un to akcijas var būt viens no valsts ekonomikas finansiālās veselības rādītājiem un, savukārt, atspoguļo tās finanšu politiku kopumā.