APA formatējums ir īpašs noteikumu ceļvedis, kā rakstīt zinātniski pētniecisko darbu un akadēmiskos darbus. Šis ir formatēšanas veids, ko izmanto daži laikraksti, žurnāli un citi rakstīšanas līdzekļi, lai nodrošinātu rakstīšanas nepārtrauktību starp vienu daļu uz nākamo. APA formatējums attiecas uz tādiem jautājumiem kā papīra salikšanas secība, atstarpes, objektivitāte un atsauces.
Parasti gabali, kas rakstīti saskaņā ar APA formatējumu, tiek sadalīti astoņās sadaļās. Tas parasti attiecas uz pētniecības darbiem, kursa darbiem un gadījumu izpēti. Astoņās sadaļās ir titullapa, kopsavilkums, ievads, pētījuma veikšanas metode, pētījuma rezultāti, diskusija, referāta vai pētījuma pabeigšanai izmantotās atsauces un visi pielikumi informācijai, kas papildina pētījumu.
APA formatēšana attiecas arī uz darba lapas formatēšanu. Piemēram, darba nosaukums un autors titullapā parasti ir centrēti. Tas arī parasti prasa, lai katra jaunā darba rindkopa būtu atkāpe. Visam manuskriptam jābūt arī divkāršām atstarpēm. Lapas līdzinājumam ir jābūt pa kreisi, kas nozīmē, ka vārdi tiks aplauzti lapas kreisajā pusē, lai, skatoties pa lapu, tiktu izveidots nodriskāts raksts, nevis taisna līnija.
Virsraksti un apakšvirsraksti tiek izmantoti APA formatējumā, lai atdalītu papīru vai rakstu. Tas palīdz sadalīt papīru, rakstu vai citu mediju loģiskās, sakārtotās un viegli lasāmās sadaļās.
Objektivitāte, nevis subjektivitāte, ir vēl viens svarīgs APA formatēšanas aspekts. Tas nozīmē, ka papīrā nevajadzētu ievadīt viedokļus. Rakstot darbu, izmantojot APA formātu, rakstītājam jāpaļaujas uz faktiem un jāsniedz dati, kas tika atrasti pētījuma posmā.
APA formatējumam ir arī nepieciešams, lai rakstnieks citētu dokumentā esošās atsauces. Piemēram, ja rakstnieks izmanto faktu, kas tika atrasts New York Times rakstā, rakstnieks var pateikt kaut ko, piemēram, “saskaņā ar New York Times” un pēc tam paziņot faktu.
Visas atsauces jāiekļauj darba beigās, izmantojot APA formatējumu. Tas ietvertu atsauces nosaukumu un citu bibliogrāfijas informāciju, lai parādītu, kur rakstnieks atrada informāciju, kas nepieciešama papīra salikšanai.