Akadēmiskais grāds ir oficiāls apliecinājums, ka persona ir pabeigusi stingru studiju kursu akadēmiskajā iestādē, piemēram, universitātē. Akadēmiskā grāda iegūšana kvalificē šo personu dažādām profesionālajām jomām. Uz dažiem tituliem var pretendēt tikai persona ar akadēmisko grādu; piemēram, “ārstam” ir jābūt padziļinātam maģistra grādam, kas pazīstams kā doktora grāds. Mūsdienu akadēmiskie grādi radās viduslaikos Eiropā izveidotajā universitāšu sistēmā. Termins “grāds” attiecas uz preces pakāpi vai līmeni salīdzinājumā ar citām skalā, tāpēc to pašu vārdu lieto temperatūras un leņķu mērīšanai.
Daudzām profesijām ir nepieciešams vismaz pamata akadēmiskais grāds, un darba devēji bieži pieprasīs, lai potenciālie darbinieki uzrāda šādu sertifikātu. Ļoti specializētās jomās, piemēram, medicīnā, arhitektūrā, jurisprudencē, zinātnē un fizikālā terapijā, ir nepieciešami augstāki grādi. Vispārīgās jomas, kurām nepieciešams pamata grāds vai labāks, ietver uzņēmējdarbību, mārketingu, pamatizglītību un dažas mākslas. Dažiem augstākās izglītības amatiem ir nepieciešami arī padziļināti akadēmiskie grādi, lai gan daži absolventi var apmācīt zemāka līmeņa studentus, kamēr viņi iegūst augstāko grādu.
Eiropas izglītības sistēmās un līdzīgās sistēmās pamata grādus sauc par bakalaura vai asociētajiem grādiem. Augstākās pakāpes grādus sauc par maģistra vai doktora grādiem. To piederība bieži tiek atzīmēta ar iniciāļiem aiz personas vārda, piemēram, Džons Dū, BBA, lai iegūtu bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā, vai Dr. John Doe, Ed.D., lai iegūtu izglītības doktora grādu. Šīs pakāpes, to prasības un apzīmētāji dažādās valstīs var atšķirties. Daudzās sistēmās doktora grāda kandidātam ir jāpabeidz oriģinālā pētījuma darbs, ko sauc par disertāciju, pirms kvalificējas viņa vai viņas akadēmiskā grāda iegūšanai, un akadēmiskajai komitejai ir jāapstiprina pabeigtais disertācija.
Akadēmiskais grāds bija izaugums no mācekļu programmām, kuras viduslaiku Eiropā izmantoja tirgotāju klases. Kad izveidojās modernā universitāšu sistēma, izveidojot tādas institūcijas kā Oksforda un Sorbonna, tā pieņēma šo sistēmu, kurā veiksmīgs māceklis kļuva par “meistaru”. Sākotnēji “meistars” bija tas pats, kas “ārsts”, taču gadsimtu gaitā doktora grāds tika izveidots kā augstāks akadēmisko sasniegumu līmenis. Ph.D. jeb filozofijas doktors daudzās valstīs tiek uzskatīts par augstāko akadēmisko grādu. Šis termins cēlies arī no viduslaikiem, kad jebkura zinātnes joma tika dēvēta par “dabas filozofiju”.