Izmaksas ir kredīti, kas iepriekš tika uzskaitīti kā debitoru parādi grāmatvedības uzskaitē, bet tagad kaut kādu iemeslu dēļ tiek uzskatīti par neatgūstamiem. Maksas atcelšanas mērķis ir ļaut veikt kontrolētu procedūru, kas izslēgs neiekasētā kredīta iekļaušanu, aprēķinot pašreizējo atlikumu debitoru parādos. Tādējādi maksas norakstīšana ir vienkārša norakstīšana, kas noņem kādu vienumu no paredzamajiem neto ienākumiem.
Maksas dzēšana nenozīmē, ka turpmāk netiks mēģināts piedzīt nenomaksāto parādu no parādnieka. Atlaides izmantošana drīzāk nozīmē to, ka parāda summa vairs netiks atspoguļota debitoru parādos, lai noteiktu, cik daudz ienākumu ir atlicis iekasēt no klientiem izsniegtajiem neapmaksātajiem rēķiniem. Jebkurš rēķins, kas tiek iekasēts vai norakstīts debitoru parādu galvenajā sadaļā, joprojām paliks uzņēmuma kopējā finanšu uzskaitē. Parasti norakstīto summu sauc par slikto parādu.
Daudzu uzņēmumu politika izmanto maksu, lai identificētu neapmaksātos rēķinus, kas paliek neapmaksāti ilgi pēc maksājuma termiņa beigām. Lai izvairītos no maksas izmantošanas, uzņēmumi var izvēlēties periodiski sūtīt atgādinājumus līdz 120 dienām pēc rēķina apmaksas datuma. Pēc šī brīža rēķins var tikt iekasēts, noņemot to no debitoru parādiem, un nodots piedziņas aģentūrai turpmākai rīcībai.
Gadījumā, ja iekasēšanas aģentūra var nodrošināt maksājumu par aizkavētu rēķinu, uzņēmums bieži izveidos grozītu rēķinu vai citu instrumentu, lai varētu saņemt sākotnējā rēķina vērtību, atskaitot inkasācijas aģentūras iekasētās maksas. Sākotnējā maksa parasti netiek atcelta, lai gan daži uzņēmumi dod priekšroku šai procedūrai un vienkārši groza atlikumu, lai tas atbilstu iekasēšanas aģentūras iekasētajai un pārsūtītajai summai.
Maksas atskaitīšana ir noderīgs veids, kā izņemt neatgūstamu parādu no korporācijas grāmatvedības uzskaites. Šī pieeja palīdz atjaunināt pašreizējo debitoru rādītāju un sniedz uzņēmuma īpašniekam reālistiskus skaitļus par to, kādus ienākumus var saprātīgi paredzēt nākamo viena līdz trīs mēnešu laikā.