Valsts limits ir maksimālais apjoms, ko banka nosaka visiem aizņēmumiem ārvalstīs. Valstu limiti tiek izmantoti riska ierobežošanai, un to pamatā ir vairāki sarežģīti faktori, kurus banka ņem vērā, nosakot vai koriģējot limitus. Tie parasti ir saistīti ar bankas iekšējo politiku, nevis tiek publiski paziņoti, un tie var tikt mainīti, reaģējot uz mainīgiem tirgus apstākļiem un citiem notikumiem. Izmantojot valsts ierobežojumu, bankas izsniedz un izsniedz aizdevumus, lai turpinātu kreditēšanu, nepārsniedzot limitu.
Katram aizņēmuma veidam ir noteikts valsts ierobežojums, tostarp publiskajiem un privātajiem aizņēmumiem, personīgajiem un iestāžu parādiem, hipotēkām, biznesa aizdevumiem, kredītlīnijām un citiem bankas piedāvātajiem aizdevumu veidiem. Kopējais ierobežojums tiek izmantots, lai ierobežotu naudas summu, ko banka jebkurā brīdī valstī izsniedz aizdevumos.
Viens no acīmredzamiem apsvērumiem attiecībā uz valsts ierobežojumu ir pašreizējais valūtas kurss un valsts ekonomiskā veselība. Valsts ar spēcīgu ekonomiku ir laba kandidāte augstam limitam, kas rada zemu kreditēšanas risku, jo cilvēki, iespējams, varēs atmaksāt aizdevumus. Savukārt valstī ar strauju inflāciju un nestabilu ekonomiku kreditēšana ir riskantāka, un pieaug ar atsevišķiem kredītiem saistītie riski. Nosakot valsts ierobežojumu, bažas var radīt arī politiskais klimats. Politika var ietekmēt ekonomikas politiku un finanšu stabilitāti.
Bankas var apsvērt arī tādus jautājumus kā kopējā parāda summa, ko tās var droši nēsāt, un labākais veids, kā ieguldīt savus resursus. Banka, kas darbojas 10 valstīs, dažās valstīs var atrast drošāku un vieglāk strādāt nekā citās, kā arī palielināt valstu ierobežojumus šajās valstīs, vienlaikus samazinot kreditēšanu citās. Problēma ir arī uzņēmējdarbības klimats, jo bankas parasti dod priekšroku darbībai valstīs, kurās ir mazāks regulējums un pārraudzība, un valdības var piedāvāt stimulus, lai panāktu, ka banka palielina valsts limitu.
Atsevišķi aizņēmēji joprojām tiek rūpīgi izvērtēti un, domājot par kreditēšanas limitu, tiek ņemti vērā aizņēmēju profili kopumā. Bankas mēdz izvēlēties aizņēmējus ar zemu risku, un, ja tiem ir daudz riskantu kredītu, tās var samazināt valsts limitu, lai samazinātu risku, līdz šie aizņēmēji būs dzēsuši savus parādus. Limiti tiek noteikti arī individuālajiem kredītņēmējiem, jo bankas nevēlas rakstīt kredītus, ko cilvēki nevar atmaksāt, un sadarbojas ar citām finanšu iestādēm, lai noteiktu saprātīgu individuālā parāda summu.