Eiročeks, saukts arī par “eiročeku”, ir alternatīva ceļotāja čekam — papīra gabalam, ko var apmainīt pret tajā norādīto summu. Pēc izskata un funkcijas tie ir līdzīgi Ziemeļamerikas ceļotāju čekiem, un tos pieņem bankas, kurās ir Eiropas Savienības ģerbonis. Šāda veida čekus var izrakstīt dažādās valūtās, un tas tiek pieņemts pāri Eiropas robežām. Eurochecks pārstāvētā nauda tiek uzskatīta par drošu, jo to var atgūt pat tad, ja čeks tiek nozagts vai pazaudēts. Lai gan Eurocheck bija ļoti populārs no 1970. gadu sākuma līdz 1990. gadu beigām, kopš 2002. gada tas vairs netiek izdots vai plaši pieņemts.
Ir vairāki iemesli, kāpēc Eurocheck vairs netika izmantots. Pirmkārt, šo čeku apstrāde bankām bija dārga salīdzinājumā ar citiem maksājumu veidiem, piemēram, ar debetkarti. Turklāt krāpšana bija nopietna problēma, kas maksāja gan mazumtirgotājiem, gan bankām. Kad tas pirmo reizi tika ieviests, Eurocheck tika plaši izmantots, kompensējot gan krāpšanas, gan apstrādes izmaksas. Tomēr galu galā šāda veida čeku izmantošana ievērojami samazinājās, jo cilvēki sāka maksāt ar kredītkarti vai skaidru naudu, kas izņemta no bankomātiem.
Čeka garantijas karte bieži vien tika pievienota Eurocheck. Šī karte būtībā bija īss akreditīvs — dokuments no finanšu iestādes, kas apliecina, ka viņi ir gatavi šai personai aizdot naudu, ja pirkums pārsniedz kontā pieejamo summu. Eurochecks parasti netika pieņemts, ja personai nebija čeka garantijas kartes. 2002. gadā šī garantijas karte vairs netika uzskatīta par derīgu, un kooperatīvā sabiedrība Eurocheque International apvienojās ar Mastercard. Apvienotie uzņēmumi izlaida Maestro karti — starptautiski pieņemtu debetkarti, kas bieži tiek uzskatīta par Eurochecks un čeku garantijas kartes pēcteci.
Sākotnēji Eurochecks tika ieviests starptautiskai lietošanai ceļotājiem, bet ātri tika pieņemts arī iekšzemes lietošanai. Faktiski mazāk nekā pieci procenti eiročeku tika izmantoti starptautiskajiem maksājumiem. Eurocheck popularitātes beigās gandrīz 50 valstis pieņēma šo maksājuma veidu un aptuveni divi desmiti valstu izdeva Eurochecks. Pretēji izplatītajam uzskatam eiročeki nav saistīti ar eirodolāru. Gan nosaukuma līdzība, gan tas, ka Eurochecks tika pārtraukts tajā pašā dienā, kad tika ieviesta eiro valūta, ir tīra nejaušība.
Eurocheck lielākoties vairs netiek izmantots, taču joprojām var atrasties apgrozībā. Tādi uzņēmumi kā Mastercard brīdina nepieņemt eiročekus no svešiniekiem, jo tos vairs neatbalsta finanšu institūcijas, ja klienta kontā nav pietiekami daudz naudas. Nemaksāšanas riska dēļ Eurochecks būtu jāpieņem kā maksājums tikai tad, ja klients ir labi pazīstams, un pat tad, ja ir īpaši apstākļi.