Finansēs akcijas patiesā vērtība ir uztvertā vērtība, ko akcijas faktiski ir vērtas. Šī vērtība var atšķirties no faktiskās tirgus cenas, kas ir produkts, ko pašreizējie investori ir gatavi maksāt. Izmantojot patieso vērtību, investori cer noteikt, vai akcijas ir pārvērtētas vai nenovērtētas, un pēc tam attiecīgi reaģēt. Šīs vērtības noteikšanas metodes investoriem atšķiras, un viņi var izvēlēties ņemt vērā skaitliskos pierādījumus vai sekot kvalitatīviem faktoriem, lai noskaidrotu akciju faktisko vērtību.
Akciju tirgus cena jebkurā brīdī noteikti ir saistīta ar šo akciju vispārējo stāvokli, taču to var arī izkropļot pašreizējās tirgus tendences. Ja tirgus cena neatspoguļo akciju patieso vērtību tuvākajā nākotnē vai ilgtermiņā, investoriem var būt iespēja izmantot priekšrocības. Precīzi novērtējot, akciju patiesā vērtība var būt atbilstošāka akciju kopējam stiprumam vai vājumam, un tāpēc tā ir būtiska informācija ieguldītājam.
Ieguldījumos iekšējā vērtība kļūst tik svarīga, jo tā ļauj investoriem noteikt darījumu. Piemēram, akcijas var nonākt lejupslīdē pašreizējo apstākļu dēļ, kurus tā nevar kontrolēt, piemēram, vispārējs ekonomikas kritums vai jauns konkurents tirgū. Cenu kritums var neliecināt par to, ko akcijas ir paveikušas pagātnē vai ko tās spēj sasniegt. Ja investors var atrast akciju faktisko vērtību, kas ir paslēpta zem pašreizējās zemās cenas, viņš vai viņa iegūs darījumu, pērkot akcijas.
Tas, kas padara iekšējo vērtību nedaudz problemātisku, ir tas, ka nav droša veida, kā iegūt precīzu noteikšanu. Daži investori dod priekšroku kvalitatīviem standartiem, piemēram, uzņēmuma vadībai, zīmola nosaukumam, biznesa modelim un citiem abstraktākiem spēka rādītājiem, lai sasniegtu faktisko vērtību. Šīs metodes noteikti var būt efektīvas, ja ieguldītājs ir pietiekami gudrs, taču, tā kā tie būtībā ir sprieduma izsaukumi, šīs metodes ir tālu no precīzas zinātnes.
Investori var arī aplūkot faktiskās skaitliskās summas, lai aprēķinātu patieso vērtību, cerot, ka šie konkrētie pierādījumi ļaus precīzāk novērtēt akciju vērtību. Šajos aprēķinos, kuru formula atšķiras atkarībā no ieguldītāja, parasti tiek izmantota peļņa par akciju, un tie faktiski var iegūt skaitlisku vērtību, ko pēc tam var salīdzināt ar akciju cenu. Šī metode var izmantot arī nākotnes peļņas uz akciju aplēses, lai iegūtu skaidrāku ilgtermiņa priekšstatu par akciju stāvokli. Trūkums ir tāds, ka peļņa uz akciju ir salīdzinoši bezjēdzīga statistika jaunām akcijām, kurām vēl nav pozitīvu ienākumu.