Kopējais ienākumu pārskats ir finanšu pārskats, kas sniedz datus par katru kontu procentos no pārdošanas neto vērtības. Šī pieeja ļauj vieglāk salīdzināt, kādu ietekmi katrs konts atstāj uz uzņēmuma gūto peļņu jebkurā noteiktā periodā, kā arī salīdzinoši viegli salīdzināt dažādus periodus. Šāda veida paziņojumi arī ļauj viegli salīdzināt un pretstatīt kontus starp diviem uzņēmumiem, kas apsver apvienošanos vai cita veida iegādi.
Komponenti vai rindas posteņi izplatīta lieluma peļņas vai zaudējumu aprēķinā parasti nodrošina pārdoto preču kopējo izmaksu sadalījumu pēc klasifikācijas, salīdzinot ar kopējo pārdošanas apjomu. Ideja ir noteikt procentuālo daļu no kopējā pārdošanas apjoma, kas tiek patērēts ražošanas procesā, un noteikt, cik procentu no bruto peļņas paliek. Ideālā gadījumā šo datu salīdzināšana no viena perioda uz nākamo norāda, ka uzņēmums saglabā veselīgu bruto peļņas procentuālo daļu vai vismaz ģenerē lielāku bruto peļņu nekā tajā pašā periodā iepriekšējos gados.
Kopā ar pārdoto preču izmaksām kopējā lieluma peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiks ņemti vērā arī darbības izdevumi, kas zināmā mērā ietekmē uzņēmuma tīro peļņu. Darbības izdevumi parasti tiek nodalīti pārdošanas izdevumos un administratīvajos izdevumos, sniedzot vēl skaidrāku priekšstatu par to, cik lielu daļu peļņas absorbē šīs funkcijas. Ja ir kādi procentu izdevumi, kas saistīti ar pamatdarbības ienākumiem, arī tie tiek dokumentēti procentos. Kopējā lieluma ienākumu deklarācija parasti beidzas, nosakot ienākumu procentuālo daļu pirms nodokļu nomaksas, visus šiem ienākumiem piemērojamos nodokļus un visbeidzot ienākumu procentuālo daļu pēc nodokļu nomaksas.
Dati, kas atrodami kopējā lieluma peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ne tikai palīdz salīdzināt viena perioda datus, bet arī ļauj viegli salīdzināt viena uzņēmuma darbību ar līdzīgu uzņēmumu, vismaz rentabilitātes ziņā. Tas var būt svarīgi, ja abi uzņēmumi apsver apvienošanos vai tiek runāts par viena uzņēmuma iegādi citam. Paziņojuma rindu vienumu salīdzināšana var sniegt vērtīgas norādes par abu vienību stiprajām un vājajām pusēm, padarot vieglāk noteikt, vai iespējamā abu uzņēmumu apvienošanās būtu pozitīvs notikums visām iesaistītajām pusēm.
Uzņēmumi arī dažreiz izmanto datus no kopēja lieluma peļņas vai zaudējumu aprēķina, lai novērtētu uzņēmuma darbību salīdzinājumā ar pašreizējiem nozares standartiem. Tas bieži vien var sniegt norādes par to, kuras rindas vienības šķiet nedaudz virs nozares vidējā līmeņa, liekot īpašniekiem rūpīgāk novērtēt šīs jomas. Rezultātā salīdzinājums var pavērt iespēju identificēt dažus procesus vai procedūras, kuras var atjaunināt vai citādi mainīt, un rezultātā var iegūt lielāku tīrās peļņas procentu.