Apdrošināšanas nozarē termins “nodarīti, bet nav ziņots” attiecas uz zaudējumiem, kurus apdrošināšanas sabiedrība gatavojas izmaksāt, lai gan tā vēl nav to izdarījusi. Uzņēmumam ir radušies izdevumi, taču tas vēl nav par tiem ziņojis, jo prasības nav oficiāli iesniegtas un izmaksas vēl nav notikušas. Apdrošināšanas sabiedrībai tās var būt nozīmīgas saistības un kļūst par īpaši svarīgu jautājumu pārapdrošināšanā, kur pastāv risks tikt maldinātam par apdrošināšanas sabiedrības finansiālo stāvokli.
Klasiskā piemērā, kā tas darbojas, pilsētu var piemeklēt spēcīga zemestrīce. Apdrošināšanas sabiedrība ar polisēm šajā pilsētā var nosūtīt inspektorus, lai tie sāktu novērtēt kaitējuma apmēru, lai uzņēmums varētu izveidot rezerves fondu paredzamo atlīdzību apmaksai. Apdrošināšanas kompānija precīzi nezina, cik naudas ir nepieciešams, taču tā var paredzēt lielas izmaksas dabas stihijas rezultātā. Kad tas izveido rezerves fondu, tam ir radušies, bet neuzrādīti izdevumi.
Rezerves fondi parasti tiek izveidoti, pirms uzņēmums pat sāk saņemt un apstrādāt prasības dabas katastrofu gadījumā. Uzņēmums vēlas pārliecināties, ka ir pieejami līdzekļi visu nenokārtoto atlīdzību segšanai, kā arī parasti vēlas atvieglot ātrus maksājumus, jo katastrofas rezultātā klienti var piedzīvot ekonomiskas un personiskas grūtības. Kad uzņēmums ir saņēmis, apstrādājis un izmaksājis atlīdzības, radušos, bet neuzrādītos izdevumus var ierakstīt uzņēmuma virsgrāmatās un pārvērst par ziņotajiem izdevumiem.
Pārapdrošināšanā, kas būtībā ir apdrošināšanas veids apdrošināšanas nozarei, uzņēmums mēģina mazināt riskus, apdrošinot visas vai dažas savas polises. Ja uzņēmumam ir radušies izdevumi, bet tie nav uzrādīti, tas var radīt nepatiesu priekšstatu uzņēmumam, kas piedāvā pārapdrošināšanas polisi. Uzņēmuma finanses var izskatīties spēcīgas, jo ir pieejami pietiekami daudz līdzekļu, lai pārvaldītu polišu prasības, taču patiesībā daļa no šīs naudas jau ir runāta par radušos, bet nepaziņotos izdevumus, piemēram, par fondu paredzamo prasību segšanai.
Apdrošināšanas sabiedrībām ir rūpīgi jāsabalansē savi finanšu uzskaiti un vajadzības. Viņi nevēlas saskarties ar situāciju, kad viņi nevar atļauties nodrošināt segumu visiem cilvēkiem, kas iesaistīti dabas katastrofā vai līdzīgā notikumā, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumi cenšas sadalīt savus riskus. Apdrošināšanas sabiedrība, kas piedāvā apdrošināšanu tikai zemestrīču gadījumā Sanfrancisko, piemēram, uzņemas ievērojamu risku, savukārt uzņēmums, kas piedāvā segumu lielā ģeogrāfiskā apgabalā, samazina iespēju pēc katastrofas piedzīvot bankrotējošo prasību skaitu.