Patiesā un patiesā vērtība grāmatvedības vajadzībām ir vērtība, ko persona, kura sagatavojusi paziņojumu, uzskata par precīzu un saprātīgu. Šo terminu var lietot vairākos kontekstos, tostarp īpašuma vērtēšanā nodokļu vajadzībām un revīzijas ziņojumu sagatavošanā sabiedrībām. Nav stingru definīciju, lai gan vispārpieņemtā grāmatvedības prakse sniedz dažus norādījumus grāmatvežiem, kuri vēlas sagatavot pārskatus ar augstu uzticamības pakāpi. Paziņojumus var parakstīt vai apzīmogot ar norādi, ka vērtība ir patiesa un patiesa, pēc sagatavotāja domām.
Patiesās un patiesās vērtības komponents “patiesais” attiecas uz paziņojumā esošās informācijas ticamību. Tas norāda, ka tiek uzskatīts, ka visi citētie skaitļi ir tuvu precīziem, pamatojoties uz sagatavotāja zināšanām par situāciju. Piemēram, uzņēmumu grāmatvedības pārskatos skaitļi parasti ir noapaļoti, lai atvieglotu uzskaiti, taču tiem kopumā jābūt pareiziem. Tas ietver ne tikai skaidras naudas darījumu deklarācijas, bet arī aktīvus.
Patiesā novērtēšana pamatojas uz atbilstību vairākiem standartiem, lai noteiktu aktīva vērtību. Tie nodrošina, ka grāmatveži finanšu deklarāciju sagatavošanā izmanto konsekvenci. Dažus līdzekļus ir grūti novērtēt, jo tiem nav gatavu ekvivalentu, ko varētu izmantot salīdzināšanai. Piemēram, akcijas ir salīdzinoši viegli novērtēt, jo tās tiek pirktas un pārdotas atklātā tirgū, un cilvēki var aplūkot identisku akciju skaitļus. Nekustamais īpašums ir sarežģītāks, jo nav identiska ekvivalenta, ar ko to salīdzināt.
Patiesās un patiesās vērtības noteikšana ir svarīga tādām darbībām kā nodokļu saistību noteikšana. Grāmatveži parasti vēlas samazināt savu klientu vai darba devēju atbildību, izmantojot pieejamos juridiskos līdzekļus, piemēram, pieprasot saprātīgus atskaitījumus un atzīmējot, ka īpašuma vērtība laika gaitā samazinās. Kad viņi paziņo, ka paziņojumi atspoguļo patieso un patieso vērtību, viņi paliek pie apgalvojumiem, kas izteikti paziņojumā, un uzskata, ka tas precīzi atspoguļo kontu atlikumus un aktīvu turējumus.
Grāmatvežu standarti var būt atkarīgi no viņu sagatavoto dokumentu veida. Sīki izstrādātas un plašas vadlīnijas ir pieejamas no profesionālajām organizācijām, lai mudinātu grāmatvežus savā darbā izmantot konsekventas, godīgas un saprātīgas metodes. Galvenais ir konsekvence, jo viena grāmatveža sagatavotajiem pārskatiem vajadzētu izskatīties līdzīgi, ja tos ir sagatavojis cits grāmatvedības speciālists. Ja pastāv būtiskas atšķirības, viens vai abi neievēro grāmatvedības standartus. Revidenti var sagatavot paši savas patiesās un patiesās vērtības aplēses, lai tās salīdzinātu ar grāmatvedības deklarācijās norādītajām summām.