Primārās rezerves ir aktīvi, kas bankai ir pieejami, lai segtu izņemšanu, aizdevumus un citas darbības, kurām nepieciešama ātra vai tūlītēja likviditāte. Šī summa ietver arī naudu, kas atrodas federālajā rezervē, un būtībā ir minimālā summa, kas nepieciešama bankai, lai segtu kontus un veiktu uzņēmējdarbību. Bankām parasti ir arī sekundārās rezerves, kas ir aktīvi, kas ieguldīti īstermiņa vērtspapīros un citos ieguldījumos, kas maksā procentus un gūst ieņēmumus iestādei. Primārās rezerves nevajadzētu jaukt ar primāro rezervju normu, kas ir organizācijas iztērējamo neto aktīvu un tās kopējo izdevumu salīdzinājums.
Termins “primārās rezerves” banku darbībā tiek lietots, lai apzīmētu noteiktu skaidras naudas un līdzīgu aktīvu veidu, ko var izmantot kā ātru, pieejamu likviditāti. Šī ir minimālā naudas summa, kurai ir jābūt uz rokas vai kurai bankai ir jābūt pieejamai, lai tā turpinātu darboties, un dažās jomās tā var būt juridiski pieprasīta vērtība. Tas ietver aktīvus, kas atrodas bankas atrašanās vietā, kā arī naudu, kas atrodas federālajā rezervē, ko izmanto kontu apdrošināšanai šajā iestādē. Primārās rezerves ietver arī saņemtos, bet vēl neiekasētos čekus.
Atšķirībā no primārajām rezervēm sekundārās rezerves ir līdzekļi, kas bankai nav uzreiz pieejami, bet kas parasti rada ienākumus organizācijai. Tas ietver aktīvus, ko banka ir ieguldījusi drošās, parasti īstermiņa obligācijās vai citos vērtspapīros. Atšķirībā no primārajām rezervēm šie līdzekļi neietilpst iestādes minimāli nepieciešamajos aktīvos, ļaujot bankām ieguldīt šo naudu, lai gūtu ieņēmumus un peļņu. Sekundārās rezerves bankai parasti nav pieejamas, un tās netiek iekļautas kā likviditātes avots, ja no tās tiek veiktas vairākas izņemšanas.
Primārās rezerves nevajadzētu jaukt ar primāro rezervju normu organizācijai, kas liecina par to, cik labi uzņēmums var turpināt darboties bez ienākumiem. Šo vērtību nosaka kā vienkāršu daļskaitli, kurā skaitītājs jeb augšējais skaitlis ir uzņēmuma iztērējamie neto aktīvi. Šajos aktīvos ietilpst kasē esošie līdzekļi, kā arī nauda, kas nav ieguldīta ilgtermiņā un ir viegli pieejama. Šīs daļas saucējs vai zemākā vērtība ir organizācijas kopējie izdevumi, tostarp darbības izdevumi un citas izmaksas. Pēc tam šo daļu pārvērš decimāldaļā, kas parāda, cik labi uzņēmums spēj segt savus izdevumus, pamatojoties uz neto aktīviem, neņemot vērā papildu ieņēmumus.