Frāze “sarkanā” ir grāmatvedības frāze, kas norāda, ka uzņēmums zaudē naudu. Lai gan šī frāze netiek attiecināta uz Luku Pacioli — mūsdienu grāmatvedības tēvu, tā ir kļuvusi par sinonīmu uzņēmuma finansiālajam stāvoklim. Vēsturiski daudzi uzņēmumi izmantoja papīra virsgrāmatas un žurnālus, lai reģistrētu finanšu darījumus. Lielākā daļa šīs informācijas ietvēra melnās tintes izmantošanu. Lai ātri atzīmētu negatīvos finanšu skaitļus, sarkanā tinte kļuva par standarta rīku šīs informācijas ierakstīšanai, kas ietvēra arī skaitļa pievienošanu iekavās. Iekavas ir negatīvu skaitļu matemātisks attēlojums.
Pirmais zināmais rakstveida lietojums “ar sarkano” bija Džordža H. Meina un Brūsa Grānta “Wise-crack dictionary” 1926. gadā. Šī frāze tika izmantota, lai aprakstītu faktu, ka teātra izrādēs tika zaudēta nauda. “Scribner’s Magazine” izmantoja frāzi nākamajā gadā, lai norādītu, ka uzņēmums būs “mīnusā”, ja tam neizdosies izveidot labu biznesa gadu. Tajā laikā papīra rokasgrāmatas un virsgrāmatas joprojām bija populāras, un sarkanās tintes izmantošana joprojām bija izplatīta praksē.
Lai gan tajos laikos šis termins tika uzskatīts par slengu, tagad tas ir kļuvis pazīstams kā grāmatvedības žargons. Grāmatveži parasti izmantos šo terminu, lai aprakstītu negatīvas situācijas uzņēmumos, kuri negūst pietiekamus ienākumus no uzņēmējdarbības. Lai gan šo frāzi parasti izmanto, lai aprakstītu uzņēmuma kopējo ienākumu situāciju, to var izmantot arī, lai aprakstītu konkrētas darbības jomas.
Mūsdienu datorizētās grāmatvedības sistēmas izmanto arī sarkanus negatīvus skaitļus, lai norādītu, kad kontā, pārskatā vai pārskatā finanšu skaitļi ir norādīti “sarkanajā”. Lai gan šī frāze sistēmā nav atrodama, sarkanie skaitļi ļauj uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ātri atklāt, kuras jomas darbojas slikti. Tas arī ļauj īpašniekiem un vadītājiem novērtēt atsevišķu nodaļu vai nodaļu darbību, salīdzinot ar visu uzņēmuma finanšu operācijām. Šī analīze norādīs, kura joma rada šķēršļus uzņēmuma finansēm.
“Ar mīnusu” attiecas arī uz uzņēmuma budžetu vai naudas plūsmas procesu. Uzņēmumi izmanto budžetu, lai nodrošinātu, ka tie netērē pārāk daudz naudas izdevumiem, kas uzņēmumam nerada vērtību. Šie ierobežojumi ierobežo arī to, cik daudz naudas atsevišķi darbinieki var tērēt savām nodaļām. Operatīvie vadītāji var noskaidrot, cik daudz naudas viņi var tērēt uzlabojumiem, un, pamatojoties uz budžeta informāciju, viņi ir “mīnusā”.