Regulatīvās aģentūras ir organizācijas, kuru uzdevums ir pārraudzīt procesus un procedūras, kas tiek izmantotas konkrētas nozares funkcijās. Daudzos gadījumos regulatīvā aģentūra ir valsts iestādes departaments vai nodaļa, un tā ir vērsta uz to, lai tirdzniecības jautājumos noteiktu un ieviestu likumā noteiktos standartus. Ir arī regulatīvās iestādes, kas tiek izveidotas un uzturētas noteiktās nozarēs, kurām nav nekādas saistības ne ar vienu valsts iestādi, taču tās kalpo par neētisku darbību uzraudzītājiem šajā nozarē.
Visizplatītākais regulējošās aģentūras modelis ir valsts aģentūra, kas ir atbildīga par tādu noteikumu un noteikumu izstrādi, kas ir saskaņā ar zemes likumiem un kuriem ir īpašs pielietojums noteiktam darbības veidam. Piemēram, šāda veida regulatīvā iestāde var pārraudzīt ieguldījumus, kas ietver akciju, obligāciju un citu vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu. Aģentūra savu pienākumu ietvaros izstrādā noteikumus, kas attiecas gan uz pircēju, gan pārdevēju, kā arī uz jebkuru aģentu vai starpnieku, kas palīdz jebkurā drošības darījumā. Lielākajā daļā valstu šai pašai aģentūrai būtu plašas pilnvaras, kas ļautu subjektam izmeklēt jebkuru darījumu vai darījumu sēriju, kas, šķiet, pārkāpj šos noteikumus un tādējādi arī valsts likumus.
Noteikumu darbības joma, ko nosaka noteikta regulatīvā aģentūra, parasti attieksies uz visiem darījuma procesa aspektiem, un tie ir izstrādāti, lai aizsargātu gan pircēja, gan pārdevēja intereses. Šī iemesla dēļ šie noteikumi bieži tiks strukturēti tā, lai vienmēr nodrošinātu pilnīgu pārredzamību. Tas rada vidi, kurā abām darījuma pusēm ir pienākums pilnībā atklāt visu informāciju, kas varētu ietekmēt šo darījumu.
Turklāt regulējošā aģentūra noteiks arī kvalifikāciju šāda darījuma noslēgšanai. Tas nozīmē, ka, ja vien gan pircējs, gan pārdevējs nevar atbilst šīm prasībām, viņi nedrīkst veikt uzņēmējdarbību kopā. Šāda veida noteikumi palīdz izvairīties no situācijām, kas galu galā varētu apdraudēt konkrētas nozares stabilitāti vai visas valsts ekonomiku kopumā. Piemēram, ieguldītājam ir jābūt noteiktam aktīvu daudzumam, lai viņš varētu piedalīties dažās ieguldījumu iespējās. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, kas emitē akciju akcijas, ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, lai varētu emitēt līdz noteiktam akciju skaitam.
Regulatīvās aģentūras ir izveidotas ne tikai, lai uzraudzītu finanšu darījumu apjomu un struktūru. Daudzās valstīs bieži vien ir regulatīvā aģentūra, kas nosaka standartus pārtikas tīrībai, medikamentu licencēšanai, ko lieto medicīnas profesijā, un pat uzņēmumu uzraudzību un to darbības ietekmi uz vidi. Nav nekas neparasts, ka šīm aģentūrām ir arī tiesības uzlikt naudas sodus par spēkā esošo noteikumu pārkāpumiem, kā arī uzsākt tiesvedību, kad un pēc vajadzības.