Banku pārvaldītājsabiedrība ir sabiedrība, kurai ir kontrolpakete vienā vai vairākās bankās. Lai gan šādas korporācijas galvenā uzmanība tiek pievērsta bankām, kuras tā kontrolē, tai var būt arī intereses cita veida finanšu uzņēmumos, piemēram, uzņēmumā, kas veic darījumus akciju tirgū. Banku kontrolakciju sabiedrībai ir vairākas priekšrocības, kuru dēļ tā var būt pievilcīga noteikta veida uzņēmumiem, tostarp bankām, kuras ir pārtapušas par kontrolakciju sabiedrībām.
Normatīvie likumi, kas attiecas uz banku kontrolakciju sabiedrībām, dažādās valstīs atšķiras. Parasti šīs korporācijas ir pakļautas lielākam valdības regulējumam un kontrolei nekā bankas, taču tās gūst arī lielāku finansiālo aizsardzību. Daži uzņēmumi uzskata, ka tas ir pieņemams kompromiss, jo regulējums parasti nav apgrūtinošs un patiesībā var būt diezgan saprātīgs. Piemēram, valdība var ierobežot bankas kontrolakciju sabiedrības kopējo parāda summu, ko uzņēmums var darīt pats.
Banku holdinga uzņēmumiem ir daudz lielāka piekļuve kapitālam nekā bankām, kuras tās kontrolē. Tāpēc dažas bankas, kurām draud bankrots, var izvēlēties pārvērsties par banku kontrolakciju sabiedrībām. Ja viņi jūt, ka viņu finanses var atjaunot un ir iespējams turpināt uzņēmējdarbību ar kapitāla ieguldījumu, viņi var konvertēt un radīt aktīvus. Banku kontrolakciju sabiedrībām ir arī lielāka finansiālā elastība nekā parastajām bankām, kas var būt vērtīgs instruments, ja tirgus ir nestabils.
Šīs korporācijas pievērsa lielu uzmanību Amerikas Savienotajās Valstīs 2008.–2009. gadā, kad notiekošā finanšu krīze pamudināja vairākus slavenus uzņēmumus pārvērsties par banku kontrolakciju sabiedrībām. Šiem uzņēmumiem bija papildu stimuls veikt konvertāciju, jo līdzekļi, kas tika atbrīvoti saskaņā ar Problēmu izraisīto līdzekļu palīdzības programmu (TARP), galvenokārt bija paredzēti nevis bankām, bet gan banku pārvaldītājkompānijām, un rezultātā bankām vajadzēja veikt konvertāciju, lai piekļūtu šiem līdzekļiem, ja tās vēlējās. būt daļai no programmas.
Tāpat kā citu veidu finanšu uzņēmumu gadījumā, arī banku pārvaldītājsabiedrības darbība ir atkarīga no daudziem faktoriem. Pārdomātu finanšu lēmumu pieņemšana ir ļoti svarīga, un svarīga var būt arī ētiska uzņēmējdarbības prakse; prakse, kas pārkāpj likuma robežas, var radīt problēmas bankas kontrolakciju sabiedrībai, pat ja tā šķiet pieņemama labklājības periodos. Dažādas pakāpes valdības regulējums var arī ietekmēt uzņēmuma darbību, kā arī sarežģīt uzņēmuma darbības rezultātu novērtēšanu.