Maksājumu atgūšana ir maksājumu kļūdu novēršanas un kļūdaini izmaksāto līdzekļu atgūšanas process. Lielie uzņēmumi var ciest ievērojamus zaudējumus nejaušu maksājumu dublikātu, pārmaksājumu un nepareizi novirzītu maksājumu gadījumā. Šie uzņēmumi paļaujas uz maksājumu atgūšanu, lai segtu pēc iespējas vairāk zaudējumu. Mazāki uzņēmumi var arī gūt labumu, lai gan tie var paļauties uz specializētu firmu, lai sniegtu šo pakalpojumu, nevis pašiem meklētu zaudētos līdzekļus.
Kļūdaini maksājumi var rasties dažādu iemeslu dēļ. Automātiskā maksājumu sistēma var veikt dubultu maksājumu vai arī nesaprast, ka dublēts rēķins ir kļūda, un apmaksāt otro rēķinu, kā arī pirmo. Maksājumi var nonākt nepareizajai pusei, un tādā gadījumā uzņēmumam ir jāmaksā pareizajam saņēmējam un jāatgūst uz nepareizo vietu nosūtītie līdzekļi. Pārmaksājumi var rasties daudzos gadījumos, vai arī uzņēmums var izmaksāt līdzekļus depozītā un nekad tos neatgriezt vai saņemt kredītu.
Maksājumu atgūšanas laikā tehniķis meklē visus šos kļūdainos maksājumus un veic pasākumus, lai tos atgūtu. Tas var ietvert rīkojumu par līdzekļu atgriešanu, kredīta pieprasīšanu, lai tos izmantotu turpmākiem maksājumiem, vai ķīlas piešķiršanu, lai padarītu neiespējamu aktīvu pārdošanu vai nodošanu, kamēr problēma nav atrisināta. Maksājumu atgūšanas speciālisti tam var pievērsties visu dienu, savukārt mazākos uzņēmumos par šo un daudziem citiem uzdevumiem var būt atbildīgs kāds grāmatvedības darbinieks.
Ir daži īpaši maksājumu atgūšanas piemēri, ar kuriem patērētāji var saskarties. Viens no tiem ir subrogācija, apdrošināšanas kompāniju taktika, lai atgūtu izmaksātos līdzekļus gadījumos, kad negadījumā vainojama cita puse. Apdrošināšanas sabiedrība iesniegs prasību pret citu apdrošināšanas sabiedrību, lai segtu visu, ko tā izmaksājusi, kā arī klienta pašrisku. Apdrošināšanas kompānijas izmanto subrogāciju, lai pārliecinātos, ka pareizā puse maksā par nolaidības un vainas izraisītiem negadījumiem.
Šis darbs var prasīt pacietību un neatlaidību. Kļūdainu maksājumu saņēmēji var nevēlēties tos atdot, pat ja tie ir skaidri saņemti kļūdas dēļ. Dažreiz ir nepieciešams iesniegt prasību vai izmantot agresīvu savākšanas taktiku. Kopējie zaudējumi no neatgūtiem maksājumiem var atšķirties, taču tie var būt ļoti lieli. Tā ir īpaši liela problēma valsts aģentūrām ārkārtas situācijās, jo tās var izmaksāt ievērojamas summas, lai risinātu situāciju, un pēc krīzes beigām tām būs jāpavada mēneši vai gadi, lai atgūtu sliktos maksājumus.