Vulkāniskās gāzes ir gāzes, kas vulkāniskās darbības laikā ir izplūdušas vai izplūdušas no Zemes. Vairumā gadījumu šīs gāzes tika ieslodzītas magmā, pārkarsētā, izkusušajā klintī zem Zemes garozas. Ja vulkāna izvirduma laikā tiek izmesta magma, šīs gāzes vardarbīgi tiks izlaistas atmosfērā. Dažas vulkāniskās gāzes izplūst arī caur plaisām Zemes virsmā. Daudzas no šīm gāzēm var būt bīstamas vai nāvējošas cilvēkiem un citām dzīvām radībām.
Zemes virsma ir blīvs cietu iežu slānis, ko sauc par garozu, kas pārklāj visu planētu. Zem šī slāņa atrodas magma, kas nepārtraukti pārvietojas un mainās siltuma un ķīmisko reakciju ietekmē. Vulkāns ir vieta, kur magma izplūst uz Zemes virsmas; to var izraisīt seismiskā aktivitāte vai dažreiz gāzu uzkrāšanās pašā magmā. Virspusē magma kļūst par lavas plūsmu un, atdziestot, sacietēs klintī. Tikmēr vulkāniskās gāzes, kas izdalās kopā ar magmu, bieži reaģēs ar apkārtējo ūdeni vai atmosfēru.
Visizplatītākā vulkānu izdalītā gāze ir vienkārši ūdens tvaiki vai tvaiki. Citas izplatītas vulkāniskās gāzes ir oglekļa dioksīds un sēra dioksīds, kā arī dažādi ūdeņraža savienojumi. Daži gaisā esošie materiāli, ko izdala vulkāni, vispār nav gāzes, bet gan lielas sīku daļiņu masas, ko sauc par aerosoliem. Lielākā daļa gāzu izkliedēsies atmosfērā neilgi pēc izlaišanas no vulkāna, dažreiz izraisot ilgstošas kaitīgas blakusparādības, piemēram, skābo lietu. Tomēr gaisā esošās daļiņas, piemēram, pelni, var pārvietoties lielos attālumos, un ir zināms, ka tās ietekmē laikapstākļus un vides modeļus globālā mērogā.
Vulkāni rada daudzus draudus dzīvajām būtnēm, un to gāzes var būt nāvējošas. Sērūdeņradis, hlorūdeņradis un fluorūdeņradis var izraisīt plaušu audu kairinājumu un bojājumus, ja tos ieelpo. Oglekļa dioksīds ir neredzama gāze, kas var uzkrāties zemās vietās un izraisīt bezsamaņu un nāvi. Šīs vulkāniskās gāzes var izdalīties no Zemes plaisām, kas šķiet nekaitīgas, tāpēc pieredzējis ceļvedis ir būtisks vietās ar augstu vulkānisko aktivitāti. Atsevišķu gāzu klātbūtne virsmas tuvumā var arī norādīt, ka vulkāns ir tuvu izvirdumam.
Lava, kas ieplūst okeāna ūdenī, rada skābu, tvaikam līdzīgu mākoni, ko sauc par slinkumu, kas ir saīsinājums no “lavas miglas”. Sēra dioksīds var apvienoties ar citām ķīmiskām vielām un gāzēm, veidojot vulkānisku smogu, ko sauc par “vog”; abi var būt kaitīgi cilvēkiem vai dzīvniekiem tiešā tuvumā. Arī sēra dioksīds un oglekļa dioksīds var radīt ilgstošu ietekmi uz vidi, ja tie tiek izdalīti atmosfērā lielos daudzumos. Zinātniskie pētījumi tomēr ir parādījuši, ka cilvēka darbības izraisītajām atmosfēras izmaiņām ir lielāka ietekme uz vidi nekā tām, ko rada vulkāniskās gāzes.