Centrāleiropas valstīs Vācijā, Austrijā un Šveicē iecienīta ir divu veidu saldā rauga maize, īpaši svētku laikā. Hefekranz ir vainags, kas izgatavots no pītas, rozīnēm punktotas mīklas, kas dekorēts ar mandeļu skaidiņām, savukārt hefezopf ir tā pati kūka, kas ieklāta tikai treknā, pītā baļķī. Abi parastie gardumi ir biezas saldās mīklas, kas pagatavotas no miltiem, piena, cukura, rauga, sviesta un dažām olām.
Šo desertu nosaukumi ir tikai informatīvi. Hefe vācu valodā nozīmē “raugs”. Kranz un zopf nozīmē attiecīgi “vainags” un “pinums”. Atkarībā no mājsaimniecības var pasniegt vai nu hefekranz, vai hefezopf, vai pat abus. Tie ir iecienīti deserti ne tikai Ziemassvētku svinībās, bet arī Lieldienās un Jaunajā gadā.
Pareiza hefekranza mīklas pagatavošana ir ļoti svarīga, lai maize iegūtu bagātīgas, pārslainas krokas. Vispirms sajauc raugu, ūdeni un cukuru un ļauj uzrūgt. Viena recepte paredz, ka uz 1 mārciņu (0.45 kg) miltu šis rauga maisījums satur 1 ēdamkaroti (apmēram 14.3 g) rauga, 1 tējk. (apmēram 5 g) cukura un 0.5 glāzes (apmēram 60 ml) ūdens.
Kamēr cepeškrāsns uzkarsē līdz 350°F (apmēram 177°C), šo maisījumu apviļā miltos, vairāk cukura, kausētā sviestā, olās un rozīnēs. Atkal, receptē ar 1 mārciņu (0.45 kg) miltu ir trīs olas, 2 unces (apmēram 60 g) sviesta, 4 unces (apmēram 120 g) cukura un vismaz 1 glāze (apmēram 200 g) rozīņu. Hefekranz mīklu samīca bumbiņā un pēc tam atstāj uzrūgt, līdz tā ir trīs reizes lielāka par sākotnējo izmēru. Daži pavāri pirms mīcīšanas mīklas maisījumam pievieno arī citrusaugļu miziņu.
Pēc pirmās uzkarsēšanas istabas temperatūrā daudzi pavāri bumbiņai iesitīs, atkal saveļ to bumbiņā un pēc tam nosegtu atstāj uz nakti ledusskapī. Nākamajā dienā to var sadalīt trīs vienādās daļās un izrullēt uz letes, kas nokaisīta ar miltiem, garos, biezos baļķos, kuru garums ir vismaz 12 collas (30 cm). Šos baļķus, kas novietoti blakus, var sapīt vienā maizes kukulītī. Mīklā iespiež mandeļu skaidiņas. Pēc ātras piena vai olas dzeltenuma noslaukšanas tas tiek gatavots uz cepešpannas apmēram pusstundu — vai nu garā kukulītī, vai pārvērsts par apli.
Lai maizīte būtu saldāka, nebūtu nekas neparasts, ja vēl kāds cukurs vai rozīnes. Daži šefpavāri pat pievieno macerētus maraschino ķiršus. Tomēr tas bieži vien nav vajadzīgs, it īpaši, ja tradicionālo konditorejas izstrādājumu cukura sīrupu pārlej pa visu virsu.