Bioplēve ir mikroskopisku organismu kolekcija, kas ir izvēlējušies pievienoties viens otram izdzīvošanas interesēs. Biofilmas var atrast visā pasaulē; patiesībā dažus jūs uzturat zarnu oderē un uz zobiem. Bioplēves ir arī atbildīgas par to dīvaino grumbu jūsu caurulēs, slidenajiem akmeņiem upē un aļģu svītrām, kuras jūs dažreiz redzat uz dīķa. Šiem organismu kopumiem daudzos Zemes nostūros ir vairākas unikālas un interesantas lomas.
Bioplēvi raksturo lipīga adhezīva viela, ko izdala kolonijas locekļi. Šī viela kļūst par atbalsta matricu, savelkot kolonistus kopā un pasargājot tos no ārpasaules. Tas arī darbojas, lai piesaistītu vairāk organismu bioplēvei, tai augot, nodrošinot daudzus pievilcīgus enkurpunktus šiem organismiem, lai tie varētu apmesties.
Bioplēvēm ir tendence uzplaukt mitrā vidē. Tās var veidoties vai nu uz cietas pamatnes, piemēram, zoba, vai arī tās var veidoties uz robežas starp gaisu un ūdeni, piemēram, aļģes, kas peld uz dīķiem un ezeriem. Bioplēves veidošanās sākas tikai ar dažiem kolonistiem, kuri pieķeras pie substrāta un sāk noenkuroties. Ja šie kolonisti netiks traucēti, viņiem pievienosies citi, izraisot bioplēves ātru augšanu. Baktērijas bioplēvē faktiski var sazināties savā starpā, izmantojot sarežģītas molekulas, pieņemot lēmumus kā grupa, reaģējot uz savu vidi, un noteiktā brīdī bioplēve atvērsies un izkliedēsies, nosūtot kolonistus uz jauniem reģioniem, lai gan depozīts parasti tiek atstāts.
Atkarībā no tā, kur veidojas bioplēve un kādi organismi tajā atrodas, tās var būt labas vai sliktas ziņas. Bioplēves tiek izmantotas, lai attīrītu naftas noplūdes, piemēram, zinātniekiem izlaižot organismu kolonijas, kas barojas ar ogļūdeņražiem. Viņi ir arī atbildīgi par pārtikas izraisītām slimībām, jo viņiem patīk kolonizēt letes un grīdas. Bioplēves var darboties arī kā kaitīgo baktēriju rezervuāri slimnīcās un klīnikās, tāpēc šīs telpas tiek bieži un rūpīgi tīrītas.
Citas biofilmas rada interesantas zinātniskās izpētes tēmas. Piemēram, bioplēves var atrast nežēlīgi karstajos un ķīmiski piesātinātajos karsto avotu ūdeņos — vidē, kuru zinātnieki iepriekš uzskatīja par neapdzīvojamu, un tās arī slēpjas ārkārtīgi dziļajos ūdeņos pie hidrotermālām atverēm. Bioplēve, iespējams, ir atbildīga arī par dzīvību uz Zemes, kā mēs to zinām, jo organismu kolekcijas, kas pazīstamas kā stromatolīti, iespējams, ir lielas pasaules skābekļa avots.