Piekrastes veģetācija attiecas uz augu dzīvi un ekosistēmu, kas pastāv līdzās ūdensceļam. Apkārtējās upes, ezeri, dīķi, purvi un strauti tiek uzskatīti par piekrastes dabu. Piekrastes veģetācija ir svarīga dabas aizsardzības speciālistu izpētes joma, jo augu veselība var arī sniegt norādes par ūdensceļa veselību.
Piekrastes veģetācijas funkcija ir ne tikai nodrošināt zaļojošu biosistēmu ūdens tuvumā; tas darbojas arī kā buferis un var aizsargāt ūdenstilpes veselību. Veselīgs augu pārpilnība nodrošina zemi barības vielas un var stiprināt krastus, novēršot augsnes eroziju un pat absorbējot kaitīgo noteci no paša ūdens. Ja upe ir piesārņota lauksaimnieciskas izmantošanas, mājlopu vai rūpnīcu noteces dēļ, piekrastes veģetācija var palīdzēt atjaunot vai uzlabot ūdens tīrību.
Daudzi vides eksperti uzskata, ka plaukstoša krastu sistēma ir ļoti svarīga jebkuras upes, strauta vai ezera veselībai. Daži iesaka uzturēt zemes buferi līdzās katram ūdenstilpes krastam, lai nodrošinātu pietiekamu zemi šīs biosistēmas dzīvībai svarīgai funkcijai. Ūdens ainavās, kas ir nopietni bojātas piesārņojuma, mežsaimniecības vai attīstības dēļ, koku, krūmu un zāles stādīšana gar krastiem bieži ir pirmais solis vides atjaunošanā.
Papildus ūdens aizsardzībai piekrastes veģetācija sniedz dažādas priekšrocības vietējai savvaļas dzīvniekiem. Koki un krūmi var nodrošināt patvērumu un aizsardzību pret elementiem. Turklāt daudzi augi, kas ir kopīgi ūdensceļu krastiem, ir barības avots daudziem kukaiņiem un dzīvniekiem. Daudzu krasta augu spēja absorbēt piesārņoto noteci var būt ļoti noderīga arī tuvumā esošajiem dzīvniekiem, jo tīrs dzeramais ūdens ir ļoti svarīgs savvaļas dzīvnieku izdzīvošanai. Savvaļas dzīvnieku atjaunošanas centienus lielā mērā veicina veselīgas sauszemes ekosistēmas klātbūtne ap ūdenstilpēm.
Piekrastes sistēmām izplatītajiem augiem bieži nepieciešams liels ūdens daudzums, bet tie sakņojas uz sauszemes. Atšķirībā no ūdensaugiem, veģetācijai, kas ieskauj ūdens sistēmu, ir jāatrodas augsnē, taču tai ir jābūt brīvai piekļuvei ūdenim, lai to uzskatītu par piekrastes teritoriju. Šajos apgabalos bieži aug papardes un garšaugi, kā arī daudzi ūdeni mīloši koki. Ziemeļamerikā un lielākajā daļā Eiropas ūdensceļos bieži sastopamas kļavas, gobas un oši. Unikālajās Austrālijas piekrastes veģetācijas sistēmās ir daudz dažādu veidu koku, tostarp koku un pudeļu krūmu šķirnes.