Piecas skandhas ir pieci elementi jeb “agregāti”, kas veido cilvēka pieredzi budismā. Tā kā individuālā pieredze ir piecu skandhu rezultāts, nav patiesa Es. Tiek uzskatīts, ka ciešanas rodas, identificējoties ar piecām skandhām, savukārt brīvība var rasties, apzinoties piecu skandhu tukšumu un sevis neesamību.
Piecas skandhas ir forma, apziņa, sajūta, uztvere un veidošanās. Pasaule jeb samsāra, ko saprot arī kā reinkarnācijas ciklu, tiek piedzīvota tikai caur skandhu. Forma jeb rūpa ir jebkas fizisks, gan ārpasaule, gan pats ķermenis, ieskaitot maņu orgānus. Forma ir sadalīta mahābhūtā jeb četros lielos elementos: zeme, uguns, gaiss un ūdens. Katra fiziskās matērijas daļa, ieskaitot cilvēka ķermeni, ir reducēta līdz šiem četriem elementiem.
Apziņa jeb vijñāna ir pazīstama arī kā dzīvības spēks vai prāts. Tas rodas citu skandhu mijiedarbības rezultātā. Pārējās trīs skandhas kopā veido garīgos faktorus jeb cetasiku.
Pirmā no cetasika ir sajūta jeb vedanā, kas ietver visu, kas tiek pieredzēts caur piecām maņām. Uztvere jeb saññā ir kaut ko piedzīvota atpazīšana caur maņām, piemēram, zaļās krāsas uztvere vai zvana skaņas. Veidošanās jeb sankhāra ir visa garīgā darbība, kas izriet no priekšmeta uztveres.
Piecas skandhas tiek uzskatītas par cilvēku ciešanu avotu, jo cilvēki pie tām pieķeras vai piedzīvo alkas, nevis vienkārši tās piedzīvo. Piemēram, lielākajai daļai cilvēku ir sevis izjūta, kas rodas piecu skandhu mijiedarbības rezultātā, tāpēc, kad ķermenis neizbēgami piedzīvo vecumu un slimības, viņi papildus fiziskajām sāpēm izjūt arī sevis zaudēšanu un līdz ar to arī garīgas ciešanas. Ceļā uz apgaismību jeb nirvānu ir jāatzīst piecas skandhas kā nepastāvīgas un tukšas un jāzaudē pieķeršanās tām, galu galā sasniedzot “neesību” jeb anatu. To parasti panāk ar meditācijas palīdzību.