Termins nepatiesa uztvere var attiekties uz vairākām dažādām lietām. Cilvēkam var būt nepatiess priekšstats par apkārtējo pasauli, savu ķermeni vai informāciju, kuru, viņaprāt, zina pareizi. Halucinācijas ir vēl viens nepareizas uztveres veids, un tas rodas, ja persona piedzīvo maņu stimulus, kuru patiesībā nav. Lai gan visi reizēm tic dažām lietām, kas nav pareizas, nepareiza pasaules uztvere var izraisīt veselības problēmas, īpaši, ja šī uztvere ir saistīta ar cilvēka ķermeni. Daudzos gadījumos cilvēkiem, kuriem ir nepatiesi priekšstati, ir grūti no tiem atteikties, pat ja tiek iesniegti pretēji un neapgāžami pierādījumi.
Halucinācijas ir nepareizas uztveres veids, kas liek pacientam piedzīvot lietas, kas citiem apkārtējiem cilvēkiem nav reālas. Halucinācijas laikā var izjust skaņas, smaržas, garšas, skatus un fiziskas sajūtas, kas nav īstas. Pacienti ar ilgstošām garīgās veselības problēmām, piemēram, šizofrēniju, var piedzīvot šāda veida uztveri visu mūžu, lai gan medikamenti un terapija var palīdzēt novērst vai samazināt halucināciju smagumu. Dažas zāles un ķīmiskas vielas var izraisīt arī halucinācijas, kas parasti izzūd, kad zāles tiek metabolizētas.
Dažiem cilvēkiem maldīgs priekšstats par veselību var izraisīt nopietnas veselības komplikācijas. Piemēram, viena no anoreksijas pazīmēm ir nepatiesa uztvere, kas var likt pacientiem uzskatīt sevi par resnu pat tad, ja apkārtējie redz, ka viņi ir bīstami tievi. Cilvēkiem, kuri iesaistās potenciāli bīstamās darbībās, piemēram, iedzeršana vai smēķēšana, var rasties nepatiess priekšstats, ka šīs darbības nav tik bīstamas kā tās ir vai ka sliktās sekas viņus neietekmēs. Šāda veida uztvere var radīt nopietnas problēmas, jo pacienti var turpināt apdraudēt savu dzīvību pat tad, ja ārsti, ģimenes un draugi paskaidro, cik bīstama ir šī uzvedība.
Ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēkam var rasties nepareiza uztvere. Daudzos gadījumos šādu uztveri var izraisīt informācijas trūkums vai dezinformācija. Neuzvaramības sajūta var izraisīt arī nepareizu uztveri, it īpaši, ja runa ir par uzvedības reālistiskā apdraudējuma atzīšanu. Cilvēks var arī neracionāli pieķerties uztverei, jo ir emocionāla pieķeršanās kādai pārliecībai vai domāšanas veidam. Daudzos gadījumos ir ārkārtīgi grūti pārliecināt personu, ka uztvere ir nepatiesa, pat ja ir būtiski pierādījumi, kas liecina, ka personas uztvere ir nepareiza.