Hipnisks raustīšanās ir piespiedu spazmas vai muskuļu raustīšanās, kas burtiski pamudina cilvēku nomodā. Tas parasti notiek vieglākajos miega posmos, bieži vien tad, kad kāds aizmieg, bet ne vienmēr. Pārsteidzošo spazmu sauc arī par hipnagoģisku masīvu raustīšanu, mioklonisku raustīšanu vai miega sākumu. Cilvēki to bieži raksturo kā krītošu sajūtu vai elektriskās strāvas triecienu, un tā ir ierasta, pilnīgi normāla pieredze. Atkārtotas kustības, kas pamodina cilvēku naktī, parasti izraisa cits stāvoklis, piemēram, nemierīgo kāju sindroms vai periodiski kustību traucējumi.
Cēloņi un riska faktori
Šī muskuļu raustīšanās, ko tehniski sauc par mioklonusu, visbiežāk rodas, ja cilvēks guļ neērtā stāvoklī vai ir pārguris. Amerikas Miega medicīnas akadēmija ziņo, ka līdz 70% cilvēku tās piedzīvo iemigšanas laikā. Par šo tēmu ir veikts maz pētījumu, taču viena teorija liecina, ka tas varētu būt muskuļu atslābināšanas rezultāts. Ķermenī mainās temperatūra un elpošana, kā arī cilvēks aizmieg, un smadzenes to var nepareizi interpretēt kā kritiena pazīmi. Cita teorija liecina, ka ķermenis uz aizmigšanu reaģē tādā veidā, kā cilvēks var raustīties mirstot, un hipniskā raustīšanās ir reflekss, ko izmanto, lai uzturētu ķermeņa darbību.
Ja cilvēks nav pietiekami izgulējies vai cenšas neaizmigt, piespiedu spazmas var notikt biežāk. Miega eksperti teorētiski apgalvo, ka miega trūkums, stress un nogurums var veicināt šo kustību biežumu. Kofeīns var būt arī faktors, jo tas apgrūtina cilvēka atslābināšanos. Daži cilvēki arī ziņo, ka alkohola lietošana padara miegu biežāku.
Profilakse
Lai mazinātu šo spazmu iespējamību, veselības aprūpes speciālisti iesaka pārliecināties, vai guļamistaba ir ērta un relaksējoša. Cilvēkiem jāizvairās no kofeīna vai alkohola lietošanas pirms gulētiešanas un jāizvairās no intensīvām aktivitātēm, piemēram, fiziskām aktivitātēm. Ja matracis ir vecs vai gabalos, jauns var kaut ko mainīt. “Baltā trokšņa” iekārtu var izmantot, lai bloķētu kaitinošas vai skaļas skaņas, kas var apgrūtināt aizmigšanu.
Sākas dzirdes un vizuālais miegs
Hipnisks raustīšanās var rasties arī cilvēkam pamostoties, taču tas notiek reti. Dažos gadījumos spazmas var ietekmēt dzirdes nervus, kā arī muskuļus, ko sauc par dzirdes miega sākumu. Kad tas notiek, pamostoties, cilvēks dzird ļoti skaļu spiedzienu vai krakšķēšanu, kas, šķiet, nāk no galvas centra. Dažiem cilvēkiem ir bijuši arī vizuāli miega sākumi, kuros guļošo pamodina akls gaismas uzplaiksnījums, taču šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti.
Citi pārvietošanās iemesli miega laikā
Lai gan miega laikā ir izplatīta neliela raustīšanās un ķermeņa pielāgošanās, daži cilvēki piedzīvo nekontrolētas kustības ātrās acu kustības (REM) fāzēs, kas ir tad, kad visbiežāk notiek sapņi. Šajos dziļā miega periodos visa brīvprātīgā muskuļu darbība parasti apstājas; tomēr retos gadījumos šī īslaicīgā paralīze tiek traucēta, un cilvēki var pārvietoties vai izspēlēt savus sapņus. Tā nav hipniska raustīšanās, lai gan pēkšņas un vardarbīgas kustības var pamodināt guļošo.
Cits stāvoklis, ko sauc par periodiskiem ekstremitāšu kustību traucējumiem (PLMD), guļošam cilvēkam bieži nakts laikā rodas muskuļu raustīšanās, dažreiz pat ik pēc 30 sekundēm vai retāk. Šīs kustības parasti notiek vieglākajos miega posmos, kad ķermenis atpūšas, un bieži vien pamodina guļošo vai noved pie ne pārāk mierīga miega. PLMD cēloņi nav zināmi, un nav skaidrs, vai šis stāvoklis ir saistīts ar hipnisku raustīšanu.
Vairāki citi apstākļi var izraisīt arī cilvēka pēkšņu pamosšanos nakts laikā. Nemierīgo kāju sindroms (RLS), kurā persona izjūt diskomfortu vai sāpes kājās un vēlas tās kustināt, lai to atvieglotu, ir salīdzinoši izplatīts stāvoklis. Cilvēki ar miega apnoja var arī pēkšņi pamosties, kad viņi naktī pārtrauc elpošanu.