Kas ir jutekļu uztvere?

Jutekļu uztveres sirds ir maņu orgāni, piemēram, acis, āda un ausis. Šie orgāni būtībā kalpo kā saskarne starp smadzenēm un vidi. Kad šiem orgāniem ir datu gabals, sarežģīti signāli tiek nosūtīti uz smadzenēm caur nervu sistēmu. Smadzenes interpretē šos signālus, lai datiem būtu nozīme.

Veids, kā smadzenes interpretē informāciju no ķermeņa maņu orgāniem, ir neticami sarežģīti. Struktūras gan smadzeņu racionālajos, gan emocionālajos centros palīdz saglabāt atmiņas par informāciju, ko cilvēks iegūst. Šīs atmiņas ļauj cilvēkiem salīdzināt dažādas lietas, mācīties un pieņemt racionālus spriedumus. Piemēram, pamatojoties uz cilvēka pieredzi, viņš var secināt, vai tas, ko viņš uztver, ir īsts vai vienkārši ilūzija.

Fakts, ka katra cilvēka smadzenes darbojas nedaudz savādāk un cilvēkiem ir atšķirīga pieredze, nozīmē, ka ne visi interpretēs sensoros datus vienādi. Klasisks piemērs ir attēls, kurā divi vienādi sejas silueti skatās viens uz otru ar atstarpi vidū. Daži cilvēki redz tikai siluetus. Citi redz tikai atstarpi starp siluetiem, kas izskatās kā kauss vai kauss. Tas ir intriģējošs psihologiem, psihiatriem, ārstiem un citiem speciālistiem, piemēram, skolotājiem, kuriem jāsaprot, kā jutekļu uztvere ir saistīta ar cilvēka uzvedību, veselību vai spēju mācīties. Dažādas smadzeņu funkcijas un pieredze nozīmē arī to, ka sensorā uztvere nav nemainīga, bet gan laika gaitā veidojas, veidojoties atmiņām.

Tradicionāli eksperti sensorajā uztverē vienmēr ir iekļāvuši piecas galvenās maņas. Tie ietver redzi, dzirdi, garšu, tausti un smaržu. Daži eksperti uzskata, ka sensorā uztvere ir saistīta ar citām mazāk atpazītām maņām. To piemēri ietver ekvilibriocepciju, spēju zināt, kā ķermenis atrodas, un saglabāt līdzsvaru; propriocepcija, spēja zināt, kur atrodas ķermeņa daļas, tās neredzot; termorecepcija, spēja noteikt siltumu un aukstumu; un laika uztvere, kas ir laika ritējuma sajūta. Vēl viena sajūta, kas sākotnēji tika uzskatīta par daļu no vispārējā pieskāriena, ir nocicepcija jeb spēja sajust sāpes.

Nozīmīgas diskusijas ir par ekstrasensoro uztveri jeb ESP. Vienkāršā ESP definīcija ir spēja vākt datus ārpus parastajām maņām. Piemēram, persona ar ESP var zināt, kad kādam ir problēmas, neatrodoties otras personas tuvumā, vai arī var noteikt gara klātbūtni. Daudzi cilvēki netic, ka ESP pastāv, taču atbalstītāji bieži vien pieliek daudz pūļu, lai izskaidrotu, kā izmantot šāda veida uztveri un tādējādi kļūt iekšēji un ārēji apzinātākiem.

Sajūtu uztvere notiek daudzām dažādām sugām, ne tikai cilvēkiem. Dažādu sugu veidošanās veids nozīmē, ka to maņu uztvere bieži atšķiras no cilvēku uztveres. Piemēram, suņiem ir oža, kas var būt desmitiem reižu lielāka nekā cilvēka oža.

Ņemot vērā visus mainīgos lielumus, kas piemīt jutekļu uztverei, ir praktiski neiespējami teikt, ka ir pareizs vai nepareizs uztveres veids. Tomēr, cilvēkiem uzzinot vairāk par smadzenēm, izpratne par maņu uztveri pieaugs. Tas var palīdzēt cilvēkiem virzīties uz priekšu vairākās jomās, tostarp medicīnā, dizainā, izglītībā un pat reklāmā un mārketingā.