Kas ir menometrorāģija?

Menometrorāģija ir patoloģiska dzemdes asiņošana, ko raksturo neparasti spēcīga plūsma un neregulārs menstruālais cikls. Šim stāvoklim ir vairāki iespējamie cēloņi, kuru dēļ sievietēm, kurām ir menometrorāģija, ir svarīgi konsultēties ar ginekologu. Ginekologs var veikt pilnu fizisko pārbaudi, apspriest pacienta vēsturi un ņemt paraugus laboratorijas analīzei, lai uzzinātu vairāk par to, kas izraisa patoloģisku asiņošanu.

Sievietēm ar menometrorāģiju ir neparasti smagas menstruācijas. Viņiem var būt jāmaina spilventiņi vai tamponi ik pēc divām stundām vai retāk, pat biežāk, ja viņi izmanto ierīces, kas paredzētas lielai plūsmai. Periods var ilgt arī ilgāk nekā parasti. Arī smērēšanās starp menstruācijām, kas dažkārt var kļūt diezgan smaga, nav nekas neparasts. Sievietes var arī atklāt, ka viņu menstruālais cikls ir traucēts, menstruācijas notiek nejauši, nevis regulāri.

Viens no menometrorāģijas cēloņiem ir audzējs vai cits ļaundabīgs veidojums. Šo stāvokli var izraisīt arī olvadu grūtniecība, hormonu nelīdzsvarotība, endometrioze vai dzemdes fibroīdi. Dažreiz sievietes arī piedzīvo smagu asiņošanu pēc lielas operācijas vai smagas dzemdes vai tās apkārtnes traumas. Menometrorāģiju var izraisīt arī spontāns aborts.

Ja šo stāvokli neārstē, tas var kļūt par problēmu. Sievietes var kļūt anēmiskas, ja viņām ir ļoti augsts asiņošanas līmenis, kas noteikti rada bažas. Spēcīgu asiņošanu var izraisīt arī kāda ginekoloģiska problēma, piemēram, vēzis, kas var kļūt nāvējošs, ja to neārstē. Lai gan lielākajai daļai sieviešu nepatīk vizītes pie ginekologa, menstruālā cikla traucējumi noteikti ir iemesls ārsta apmeklējumam, īpaši, ja sievietei nav bijušas neregulāras vai problemātiskas menstruācijas.

Ginekologs var veikt skrīninga testus, lai uzzinātu vairāk par to, kas izraisa smagu asiņošanu, tostarp asins paraugus, lai pārbaudītu hormonu līmeni, un biopsijas paraugus no dzemdes. Lai to pārvaldītu, var izmantot medikamentus, kā redzams, ja sievietēm ar menometrorāģiju tiek nozīmēta hormonālā dzimstības kontrole, lai regulētu menstruācijas un atvieglotu to plūsmu. Var būt arī ķirurģija, lai novērstu problēmu, kas izraisa patoloģisku asiņošanu. Ārkārtējos gadījumos var būt nepieciešams veikt histerektomiju, lai gan šī iespēja parasti tiek uzskatīta tikai par pēdējo līdzekli.

Reizēm var būt nepieciešams nopietns medicīnisks detektīvs, lai noskaidrotu menometrorāģijas gadījumu. Sievietēm jābūt neatlaidīgām attiecībā uz ārstēšanu un problēmas risināšanu.