Spirometrija ir diagnostikas testa veids, ko var veikt, lai pārbaudītu plaušu funkciju. Pārbaude nosaka gaisa daudzumu, ko indivīds var uzņemt un izelpot no plaušām, un ātrumu, ar kādu viņš var izvadīt gaisu no plaušām. Spirometrijas tests var palīdzēt noteikt astmu, hronisku obstruktīvu plaušu slimību un citus traucējumus, kas var izraisīt elpošanas grūtības. Ja testa rezultāti uzrāda zemākas vērtības par vidējo, tas var liecināt par plaušu darbības traucējumiem. Procedūra ir salīdzinoši ātra, neizraisa sāpes, un to var veikt ārsta kabinetā vai slimnīcā.
Parasti spirometrijas testa laikā pacientam tiek dots norādījums pilnībā ieelpot, lai uzņemtu maksimāli iespējamo gaisu, un sešas sekundes ar spēku izelpot caurulei līdzīgā ierīcē, kas ir savienota ar spirometru. Spirometrs ir iekārta, kas reģistrē rezultātus. Parasti pārbaudes rādījumus ņem trīs reizes. Dažreiz ārsts pacientam var dot bronhodilatatoru, medikamentu, kas atver plaušu elpceļus un atvieglo gaisa izvadīšanu. Pēc tam testu atkārto un mērījumus, kas veikti pirms un pēc bronhodilatatora ievadīšanas, kontrastē.
Mērījumi, ko nodrošina spirometrijas tests, ietver piespiedu vitālo kapacitāti (FVC) un piespiedu izelpas tilpumu vienā sekundē (FEV-1). FVC norāda spēcīgi izelpotā gaisa daudzumu pēc maksimālās ieelpošanas, un FEV-1 attiecas uz pirmajā sekundē izspiestā gaisa daudzumu. No FEV un FVC mērījumiem ārsts aprēķina procentus un rezultātus salīdzina ar līdzīga auguma, dzimuma, etniskās piederības un vecuma grupas cilvēku vērtībām. Parasti testa rezultāti tiek parādīti arī kā plūsmas tilpuma cilpa, kas ir grafiks, kurā attēlots gaisa plūsmas ātrums un tilpums. Plūsmas tilpuma cilpas forma var arī palīdzēt noteikt elpošanas traucējumu veidu.
Ar spirometrijas testu ārsts var noskaidrot, vai ir elpceļu traucējumi, kas ietekmē pacienta elpošanu. Tas varētu arī palīdzēt noteikt, vai zāles var palīdzēt pacientam labāk elpot. Spirometrijas testēšana ir ne tikai noderīga astmas diagnostikā, bet arī var palīdzēt noteikt hroniskas obstruktīvas plaušu slimības, piemēram, emfizēmu, un norādīt slimības stadiju. Cilvēkiem, kuri tiek ārstēti no hroniskām plaušu slimībām, bieži tiek ieteikts veikt spirometrijas testu ik pēc viena līdz diviem gadiem. Tas ļauj ārstam uzraudzīt reakciju uz izrakstītajām zālēm un simptomu izmaiņas vai uzlabošanos.
Pirms spirometrijas testa ir ieteicams veikt noteiktus piesardzības pasākumus. Tie ietver ērtu apģērbu valkāšanu, izvairīšanos no astmas izraisītāju iedarbības un smagas maltītes pirms testa. Ārsts var norādīt, vai pirms testa veikšanas kādu laiku ir jāpārtrauc zāļu lietošana. Rezultātu precizitāte ir atkarīga no tā, cik labi pacients izpilda testu veicošās medmāsas vai tehniķa norādījumus, tāpēc ir jābūt uzmanīgiem, ievērojot testa procedūru.