Mononeiropātija ir stāvoklis, kad tiek bojāts viens ķermeņa nervs. Lielāko daļu mononeuropatijas gadījumu izraisa tiešie ievainojumi, spiediens uz nervu vai lokāli traucējumi, piemēram, vēzis vai hematoma. Persona ar nervu bojājumiem var sajust tirpšanas sajūtu, nejutīgumu vai ilgstošu sāpīgumu. Simptomi mēdz izzust laikā, atpūšoties un izvairoties no jebkādām darbībām, kas rada spiedienu uz nervu. Smagu nervu bojājumu gadījumos operācija un fizikālā terapija palīdz mazināt spiedienu un atjaunot muskuļus problēmas vietā.
Cilvēks piedzīvo mononeiropātiju, kad kāds spēks izdara pastāvīgu spiedienu uz nervu. Saspiešanu var izraisīt ļoti ikdienišķas darbības, piemēram, kāju sakrustošana vai ilgstoša rakstīšana datorā. Traumas no kritieniem vai citiem negadījumiem, kas izraisa iekšēju pietūkumu, var arī radīt spiedienu uz nerviem, tāpat kā iekšējie audzēji vai asins krājumi, ko sauc par hematomām. Lielākajai daļai cilvēku rodas tirpšanas sajūta, kas var ilgt no dažām sekundēm līdz vairākām stundām vienlaikus, ja spiedienu nevar mazināt. Bieži rodas arī muskuļu sasprindzinājums, vājums un trulas sāpes.
Mononeiropātija var rasties jebkurā ķermeņa vietā, taču ārsti ir identificējuši vairākus nervus, kas ir visvairāk pakļauti šim stāvoklim. Plaukstas locītavas vidējais nervs bieži tiek saspiests atkārtotu roku kustību dēļ, ko sauc par karpālā kanāla sindromu. Kad tiek ietekmēts elkoņa kaula nervs, kas virzās līdz elkonim, ārsti diagnosticē kubitālā tuneļa sindromu. Nervu problēmas apakšstilbos un pēdās tiek uzskatītas par peroneālu monoeiropātiju.
Ārsti parasti cenšas identificēt un ārstēt mononeuropatijas cēloni, lai sniegtu palīdzību. Ārsts var veikt fizisku pārbaudi, lai sajustu muskuļus ap nervu, lai pārbaudītu sasprindzinājumu un vājumu. Daudzos gadījumos pacientiem tiek veikti magnētiskās rezonanses attēlveidošanas testi (MRI), lai ārsti varētu pārbaudīt bojājumus, audzējus vai citus traucējumus, kas varētu radīt spiedienu uz nervu. Kad ir noteikta precīza mononeuropatijas cēloņa diagnoze, ārsti var noteikt pareizu ārstēšanas kursu.
Ja simptomus izraisa spiediens un pārmērīga lietošana, vienkārša ķermeņa daļas atpūtināšana un bezrecepšu pretiekaisuma līdzekļu lietošana var efektīvi mazināt diskomfortu. Piemēram, personai ar karpālā kanāla sindromu parasti tiek uzdots izvairīties no darbībām, kas izraisa sāpes un nejutīgumu, piemēram, mašīnrakstīšanu vai rakstīšanu. Pacientam var būt nepieciešams valkāt lencēm vai šinu, lai palīdzētu aizsargāt muskuļus un novērstu pārmērīgu spiedienu uz nervu. Vienkārši fizikālās terapijas vingrinājumi var būt noderīgi, lai atjaunotu muskuļu spēku pēc simptomu izzušanas. Ar ārstēšanu un aprūpi vieglas mononeiropātijas parasti var novērst dažu mēnešu laikā.
Citiem cēloņiem nepieciešama atšķirīga pieeja ārstēšanai. Var būt nepieciešama operācija, lai izgrieztu audzēju vai citu neparastu masu, kas rada spiedienu uz nervu. Infekcijas parasti ārstē ar perorālām vai intravenozām antibiotikām, un hematomas var apkarot ar zālēm, kas šķidrina asinis. Savlaicīga diagnostika un rūpīga ārstēšana var nodrošināt, ka pacients pilnībā atgūst spēku un kontroli pār savu skarto ķermeņa daļu.