Stenokardija, kas pazīstama arī kā stenokardija, ir sāpīgs, bet īslaicīgs sirds stāvoklis, ko galvenokārt izraisa vēnu un artēriju sašaurināšanās. Kad šie asinsvadi kļūst saspringti, sirds skābekļa padeve samazinās, un rezultātā rodas sāpes krūtīs, žoklī, kaklā, rīklē vai rokās. Sāpes parasti izzūd, kad tiek atjaunota asins plūsma. Būtībā šis stāvoklis ir galvassāpju sirds ekvivalents.
Visbiežākais simptomu cēlonis ir stāvoklis, ko sauc par arteriosklerozi vai artēriju sacietēšanu. Vēnām un artērijām novecojot, tās zaudē lielu daļu savas elastības. Kad sirdsdarbība paātrinās, tāpat kā fiziskās slodzes laikā, ar skābekli bagātinātajām asinīm jāiet cauri ļoti šauriem asinsvadiem. Sirds saņem mazāk šo asiņu, izraisot tai atņemšanas sajūtu. No tā izrietošā sirds muskuļa spazmas var izraisīt citu muskuļu un nervu līdzjūtību. Daudzi cilvēki izjūt savilkšanas sajūtu krūtīs un īslaicīgu trauksmi, līdz sāpes samazinās.
Stenokardiju nedrīkst jaukt ar pilnu sirdslēkmi, lai gan tām ir daži kopīgi simptomi. Vairumā gadījumu to izraisa noteikts, saspringts notikums, piemēram, pārmērīga slodze vai emocionāls uzbudinājums vai fiziska slodze. Tomēr ir stenokardijas forma, kas var rasties bez brīdinājuma, bet parasti tā notiek nakts stundās. Stāvoklis var būt nopietnākas sirds slimības simptoms, bet parasti tas dažu stundu laikā izzūd pats no sevis. Sirdslēkmi parasti raksturo stiprākas un blāvākas sāpes krūtīs, salīdzinot ar stenokardijas izraisītu spiediena sajūtu krūšu kaulā.
Ārstēšana parasti ir aspirīns vai zāļu grupas, kas pazīstamas kā vazodilatatori, kas pazīstamas astmas slimniekiem. Ārsti var pasūtīt virkni stresa testu, ko veic uz skrejceliņa ar EKG aparātu. Bieži uzliesmojumi var liecināt par nopietnākām sirds problēmām, taču daudzi pacienti to var kontrolēt, mainot dzīvesveidu un lietojot medikamentus. Ārsts var ieteikt pacientiem zaudēt svaru, atmest smēķēšanu un izvairīties no pārtikas produktiem ar augstu holesterīna līmeni. Augsts asinsspiediens var veicināt arī hronisku stenokardiju, tāpēc daudzi pacienti tiek mudināti lietot asinsspiediena zāles un atrast veidus, kā izvairīties no stresa vai to mazināt.
Šis raksts nav paredzēts, lai aizstātu kvalificēta medicīnas speciālista ieteikumus. Ja Jums rodas stipras sāpes krūtīs, nekavējoties konsultējieties ar ārstu, lai saņemtu turpmākus norādījumus. Atšķirību starp gremošanas traucējumiem, stenokardiju un patiesu sirdslēkmi nevar precīzi noteikt pašam.