Kas ir psiholoģiskā profilēšana?

Psiholoģiskā profilēšana ir kriminālzinātnes veids, ko izmanto izmeklēšanā, lai noskaidrotu iemeslus, kāpēc daži noziedznieki izdara noteikta veida noziegumus. Vēl viens iemesls psiholoģiskās profilēšanas izmantošanai izmeklēšanā ir izdarīt secinājumus par likumpārkāpēja uzvedību un iespējamo likumpārkāpēja izcelsmi. Šāda veida profilēšana tiek veikta saistībā ar citiem kriminālizmeklēšanas aspektiem, lai virzītu izmeklēšanu pareizajā virzienā.

Psiholoģiskās profilēšanas process var būt deduktīvs vai induktīvs. Psiholoģiskās profilēšanas induktīvā metode tiek veikta, izdarot pieņēmumus, kuru pamatā ir pārliecība, ka cilvēkiem, kuri izdara noteikta veida noziegumus, ir zināmā mērā līdzīga izcelsme. Piemēram, ja sērijveida slepkava ir vērsta tikai uz noteiktu cilvēku grupu, var izdarīt dažus pieņēmumus par to, kāda veida persona varētu izdarīt šādu pārkāpumu. Šis pieņēmums var palielināties, ja slepkava uzrāda noteiktas īpašības, piemēram, noņem kaut ko, kas pieder upurim, vai atstāj kaut ko nozieguma vietā. Šādas nozieguma pazīmes var ļaut izdarīt dažus secinājumus par grupu, kurai noziedznieks, iespējams, pieder.

Deduktīvā psiholoģiskā profilēšana ir mērķtiecīgāka metode, kas ietver likumpārkāpēja kā personas intensīvāku izpēti, tostarp nozieguma vietas izpēti, lai noskaidrotu visas pazīmes, kas atklās nozieguma motīvus. Piemēram, ja noziedznieks nozieguma vietā atstāj personiskās mantas, tad var pieņemt, ka noziegums varētu būt bijis nedaudz neplānots un noziedznieks ir bijis steigā. Šādas detaļas būtiski maina izmeklēšanas virzienu un turpmāko noziedznieka tiesāšanu un notiesāšanu. Labi izplānots noziegums liecina par iepriekšēju apdomu, un nekārtīga nozieguma vieta var liecināt par apzinātības trūkumu.

Pētot likumpārkāpēju izcelsmi psiholoģiskās profilēšanas laikā, liels uzsvars tiek likts uz iepriekšējo pētījumu rezultātiem saistībā ar konkrēto noziegumu. Piemēram, dažos gadījumos sadistiskus likumpārkāpējus var vadīt no vardarbības, ko viņi, iespējams, ir cietuši pagātnē. Vardarbība var būt psiholoģiska, seksuāla vai fiziska, piemēram, smagas piekaušanas un spīdzināšanas gadījumā. Iespējams, ka citi jau bērnībā ir izrādījuši sadistisku uzvedību, piemēram, spīdzinājuši mazus dzīvniekus un izrādījuši citus novirzes uzvedības veidus pret cilvēkiem.