Termins “dzīves kvalitāte” tiek lietots, lai norādītu uz cilvēku un sabiedrības vispārējo labklājību. Tas bieži tiek saistīts ar jēdzienu “dzīves līmenis”, taču tie ne vienmēr nozīmē vienu un to pašu. Dzīves līmenis ir tikai cilvēka labklājības un nodarbinātības stāvokļa novērtējums sabiedrībā. Lai gan abi ir faktori, kas nosaka dzīves kvalitāti, tie nav vienīgais rādītājs. Būtiski faktori ir arī cilvēka vide, fiziskā un garīgā veselība, izglītība, atpūta, sociālā labklājība, brīvība, cilvēktiesības un laime.
Daži politiķi un ekonomisti izmanto terminu “dzīves kvalitāte”, lai novērtētu sabiedrības dzīvotspēju. Veselības aprūpē pacients, kuram diagnosticēts smagas depresijas traucējums, bieži tiek novērtēts, pamatojoties uz viņa dzīves kvalitāti. Daudzi sociālie psihologi to arī uzskata par galveno faktoru, kas ietekmē dažu cilvēku lēmumus izdarīt pašnāvību.
Dzīves kvalitāti mēra dažādos kontekstos. Papildus veselības aprūpei to izmanto arī starptautiskajā attīstībā un politikas zinātnē. Tā rezultātā terminam tiek dotas dažādas definīcijas. Faktori, kas tiek ņemti vērā, ir gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Daudzas vietējās, nacionālās un starptautiskās organizācijas veic aptaujas un psiholoģiskos testus, lai noteiktu indivīda vai sabiedrības dzīves kvalitāti dažādiem mērķiem.
Starptautiskajā attīstībā dzīves kvalitāte tiek izmantota, lai paplašinātu sabiedrības dzīves līmeņa analīzi. Izmantotās teorijas un metodoloģijas lielā mērā ir atkarīgas no organizācijas principiem un ideoloģijām. Daudzos gadījumos šādas metodes ietekmē arī tas, kādu rezultātu organizācija sagaida no sava pētījuma.
Pasaules Banka ir definējusi dzīves kvalitāti, ņemot vērā tās neoliberālo politiku, kuras mērķis ir izskaust nabadzību globālā mērogā. Tas definē terminu, pamatojoties uz cilvēku pamatvajadzībām. Pamatojoties uz to, nabadzība tiek definēta kā zema dzīves kvalitāte. Tautas nevalstiskajām organizācijām, kas nav vērstas uz nabadzības mazināšanu valsts vai starptautiskā mērogā, šī aspekta uzlabošana parasti tiek veikta, palīdzot indivīdiem viņu kopienās.
Dzīves kvalitātes noteikšanas metodes sabiedrībā vai indivīdam var būt gan objektīvas, gan subjektīvas. Lai ilustrētu, ir grūti noteikt cilvēka laimes līmeni. Šī iemesla dēļ daudzas organizācijas to novērtēšanā drīzāk būtu atkarīgas no pārbaudītiem kvantitatīviem instrumentiem. Viens populārs piemērs ir tautas attīstības indekss, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma.