Neiroloģiskā pārbaude ir līdzeklis, ko ārsts vai neirologs izmanto, lai pārbaudītu personas neiroloģisko funkciju. Tests ir paredzēts, lai novērtētu sensorās prasmes, motoriku, runu, dzirdi, redzi, līdzsvaru, koordināciju un garastāvokli. Neiroloģisko izmeklēšanu var veikt ārsts, bet dažos gadījumos var būt nepieciešams speciālists, lai veiktu testus un interpretētu rezultātus. Šāda veida testus izmanto, lai diagnosticētu plašu neiroloģisko traucējumu klāstu. Ģenētiskus traucējumus, piemēram, amiotrofisko laterālo sklerozi un Hantingtona slimību, kā arī smadzeņu audzējus un traumatiskas traumas var novērtēt un diagnosticēt ar neiroloģiskām pārbaudēm.
Neiroloģiskā pārbaude parasti tiek veikta vairākos atsevišķos posmos, no kuriem katrs pārbauda dažādas nervu sistēmas funkcijas. Piemēram, testa garīgā stāvokļa daļā pacients atbildēs uz vairākiem jautājumiem, kas pārbauda viņa garastāvokli un domas, izpratni un intelektuālās spējas, piemēram, runu, valodu, atmiņu un spriedumu. Šajā testa daļā pacienta uzvedība tiek novērota arī attiecībā uz noteiktu emocionālo vai uzvedības reakciju veidu.
Citas neiroloģiskā testa daļas pārbauda pacienta nervu, motoru un maņu sistēmas. Viens no svarīgākajiem ir galvaskausa nervu tests, kas pēta tādas fiziskās funkcijas kā perifērā redze, rīstīšanās reflekss, smarža un garša, kā arī sajūta galvas un kakla rajonā. Motorās sistēmas pārbaudē tiek pārbaudīta pacienta muskuļu funkcija, lai noteiktu atrofijas pazīmes vai patoloģiskas kustības, kas varētu liecināt par novirzēm.
Lai pārbaudītu sensoro sistēmu, ārsts vai neirologs apskatīs reakcijas uz sāpēm, spiedienu, temperatūru un citiem stimuliem. Šo neiroloģiskā testa daļu parasti atkārto vismaz vienu reizi, lai nodrošinātu rezultātu precizitāti. Refleksi un koordinācija tiek pārbaudīti līdzīgi. Piemēram, koordinācijas pārbaudēs pacientam tiek lūgts dažādos veidos kustināt pirkstus vai citas ķermeņa daļas, ārstam norādot, cik labi pacients var izpildīt šīs prasības.
Neiroloģiskā testa laikā ir ļoti svarīgi, lai pārbaudāmā persona būtu pēc iespējas precīzāka ar savām atbildēm uz testa jautājumiem. Neprecīzas atbildes var novest pie neprecīzas diagnozes, un, tā kā daudzi neiroloģiski traucējumi pēc būtības ir progresējoši, tas var nozīmēt, ka pacients nesaņem svarīgu medicīnisko palīdzību, kas viņam vai viņai ir nepieciešama nekavējoties. Tā paša iemesla dēļ ikvienam, kas veic šādu pārbaudi, ir jāpārliecinās, ka viņš savās atbildēs neizlaiž nekādu informāciju, pat ja tā var šķist nenozīmīga.