Blakusparādība — dažkārt saukta arī par zāļu blakusparādību, zāļu nevēlamu notikumu, nevēlamu notikumu vai nevēlamu ietekmi — ir reakcija starp personu un zālēm vai cita veida medikamentiem, kas parasti ir neparedzēta un negatīva. Atšķirībā no blakusparādības, kas var būt neparedzēta, bet potenciāli pozitīva, blakusparādība gandrīz vienmēr ir negatīva, un tai var būt dažādi cēloņi un smaguma pakāpe. Daudzās jomās valdības aģentūrām ir jāveic rūpīga jaunu zāļu vai farmaceitisko produktu pārbaude, lai nodrošinātu produkta drošību un mēģinātu atklāt jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, pirms produkts tiek darīts plaši pieejams sabiedrībai.
Ir vairākas dažādas galvenās kategorijas, kurās var iedalīt nevēlamas reakcijas, tostarp no devas atkarīgas un paredzamas reakcijas, neparedzamas vai īpatnējas reakcijas un alerģiskas reakcijas. No devas atkarīgas reakcijas parasti ir paredzamas, un šāda veida reakcijas parasti var atkārtoti izveidot eksperimentālā vai laboratorijas vidē ar ticamiem rezultātiem. Tā kā pētniecība un izpratne par farmakoloģiju gadu gaitā ir uzlabojusies, šāda veida reakcijas ir kļuvušas biežākas, jo mazāk reakcijas paliek neizskaidrojamas. Izpratne par šāda veida reakcijām ir īpaši svarīga, jo tā var labāk nodrošināt mazāku nejaušu zāļu blakusparādību gadījumu skaitu.
Idiosinkrātiskas reakcijas tomēr nav atkarīgas no devas un parasti ir neparedzamas. Šāda veida nevēlamās reakcijas var nebūt viegli atkārtojamas eksperimentos vai pētījumos. Tās bieži ir alerģiskas reakcijas, kurās konkrētais process, kurā organisms reaģē negatīvi uz zālēm, nav pilnībā izprotams, vai ja nevar noteikt skaidru kopību starp subjektiem ar šādu nevēlamu reakciju. Idiosinkrātiskas reakcijas var būt visproblemātiskākās farmācijas uzņēmumam, jo tās var būt visgrūtāk pilnībā izprast un izraisīt nejaušu slimību vai letālu iznākumu.
Blakusparādības smaguma pakāpe var ievērojami mainīties un ir atkarīga no zālēm un no tā, kā tās mijiedarbojas ar ķermeni. Dažādas organizācijas izmanto vairākas dažādas skalas ar atšķirīgu valodu un specifiku attiecībā uz katru smaguma pakāpi. Parasti vārdu “nopietns” lieto, lai aprakstītu potenciāli letālu vai dzīvībai bīstamu reakciju, kas var izraisīt hospitalizāciju vai invaliditāti, lai gan dažreiz tā vietā tiek lietots “nāvējošs”. “Smaga” bieži tiek lietots kā modificēts termins, lai norādītu uz slīdošu skalu, piemēram, “zema smaguma pakāpe” vai “augsta smaguma pakāpe” atkarībā no tā, cik nepatīkama vai sāpīga var būt reakcija.
Amerikas Savienotajās Valstīs Pārtikas un zāļu pārvalde parasti pārrauga zāļu un medikamentu izlaišanu, lai nodrošinātu šādu produktu drošību. Eiropas Zāļu aģentūra pārstāv Eiropas Savienību, izmeklējot visas iespējamās reakcijas, kas saistītas ar zālēm. Pasaules mērogā Pasaules Veselības organizācija uzrauga dažādus farmaceitiskos produktus, lai noteiktu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi.