Ego izsīkšana apraksta teoriju par cilvēka ierobežotajām spējām risināt problēmas, izmantojot kognitīvo domāšanu, vai izrādīt paškontroli, kad sarežģītiem uzdevumiem nepieciešamā enerģija ir iztērēta. Tā pamatā ir jēdziens, ka cilvēkiem ir ierobežoti resursi, lai regulētu sarežģītās informācijas apstrādi un emociju regulēšanu. Kad šī enerģija izsīkst, tā izraisa ego izsīkumu un pasliktina spēju veikt uzdevumus, kuriem nepieciešama paškontrole.
Psihologi uzskata, ka ego regulē smadzeņu izpildfunkciju, kad cilvēks saskaras ar darbiem, kam nepieciešama aktīva uzmanība, loģika vai argumentācija. Šī iekšējā spēja ļauj cilvēkam analizēt faktus, lai izdarītu secinājumus un izdarītu izvēli. Tas arī ļauj personai izmantot gribasspēku, lai kontrolētu emocijas un uzvedību. Dienas beigās šis ierobežotais resurss izzūd un sākas ego izsīkšana.
Pētnieki atklāja, ka izsīkums tikai kavē cilvēka spēju izmantot argumentāciju un loģiku problēmu risināšanā, ko dēvē par aktīvo pašfunkciju. Informācijai, kas saglabāta atmiņā kā vispārīgas zināšanas, piemēram, vārdu krājumam, nav nepieciešama aktīva kontrole, un to neietekmē ego izsīkšana. Šī neaktīvā darbība ļauj personai veikt vienkāršus uzdevumus, kas šķiet automātiski.
Ego izsīkums varētu izskaidrot, kāpēc diētas ievērotāji var pretoties kārdinājumam ēst nobarojošus ēdienus jau dienas sākumā. Teorija liecina, ka līdz dienas beigām paškontrolei izmantotā enerģija tiek iztukšota, un tiek traucēta spēja kontrolēt emocionālo uzvedību. Cits piemērs apraksta, kā pāris var strīdēties, atgriežoties mājās no darba, jo emocionālajai paškontrolei nepieciešamos resursus iztukšoja sarežģītā domāšana darba vietā.
Saskaņā ar šīm teorijām centrālā smadzeņu daļa regulē izpildfunkcijas, apstrādājot vizuālo informāciju, interpretējot garīgos attēlus un analizējot verbālo ievadi. Personai ir nepieciešama koncentrēta uzmanība, lai aktīvi apstrādātu šāda veida datus, kas balstās uz enerģijas līmeni šajā smadzeņu daļā. Ir pieejami ierobežoti resursi, lai saglabātu paškontroli un motivāciju aktīvi strādāt pie darba, saskaroties ar traucēkļiem. Pētījumi liecina, ka smadzenes izmanto vienu piekto daļu no visām patērētajām kalorijām, lai pareizi funkcionētu, lai gan tās veido tikai divus procentus no kopējā ķermeņa svara. Kad kaloriju enerģija ir pazudusi, sākas ego izsīkums un intelekts cieš.
Daži psihologi saka, ka miega trūkums veicina ego izsīkumu, jo garīgā enerģija atjaunojas atpūtai. Viņi iesaka plānot svarīgus uzdevumus dienas sākumā un apzināties ego izsīkuma simptomus. Izsalkums, dusmas, skumjas un citi emocionāli satricinājumi, kas noplicina enerģiju, arī var ietekmēt cilvēka spēju pieņemt loģiskus lēmumus.