Oponentu procesa teorija ir skaidrojums tam, kā noteiktu sensoro un neiroloģisko parādību pieredze ir savstarpēji saistīta. Vienkārši sakot, ķermenis vienā vietā efektīvi apstrādā pretēju pieredzi, piemēram, bailes un baudu, tādējādi cilvēkiem ir grūti piedzīvot abus vienlaikus. Ja stimulācija šādā vietā izraisa vienu pieredzi, pēc stimulācijas beigām cilvēks var piedzīvot pretējas pieredzes “pēctēlu”. Divas jomas, kurās ir izmantota pretinieka procesa teorija, ietver izpratni par krāsu redzi un ciešo saistību izpēti starp šķietami pretējām jūtām. Šī teorija var izskaidrot arī tādas parādības kā garša.
Krāsu redzes izpratnē pretinieka procesa teorija ir ļoti svarīga. Vienkārši sakot, stieņi un konusi uztver lietas melnā/baltā, sarkanā/zaļā un zilā/dzeltenā krāsā. Piemēram, kad kāds skatās uz sarkanu garšīgu ābolu, tas stimulē sarkanos/zaļos čiekurus. Ja kāds skatās uz ābolu vismaz 30 sekundes un pēc tam skatās uz tukšu papīra lapu, būs redzams spokaini zaļš pēctēls.
Pretinieka procesa teorija izskaidro, kāpēc cilvēki neapraksta krāsas, piemēram, “zaļgansarkans” vai “zilgandzeltens”, taču viņi redz tādas krāsas kā “dzeltenzaļa”. Atsevišķi konusi nevar vienlaicīgi apstrādāt zaļo un sarkano, bet zaļos/sarkanos un zilos/dzeltenos konusus var aktivizēt vienlaicīgi. Tas arī izskaidro, kāpēc daži cilvēki ir sarkani/zaļi daltoniķi, jo pret šiem viļņu garumiem jutīgie konusi nedarbojas pareizi vai smadzenes nespēj uztvert no tiem signālus.
Šī teorija tiek izmantota arī, lai izskaidrotu, kas notiek, kad tiek aktivizētas saistītās emocijas. Slavenā pētījumā piedalījās militārie izpletņi. Kad vīrieši pirmo reizi izlēca no lidmašīnas, viņi bija pārbijušies ar visiem fiziskajiem baiļu simptomiem. Piezemējoties viņi piedzīvoja atvieglojuma pieplūdumu. Atkārtoti saskaroties ar pieredzi, bailes radās arvien īsākā laikā, un atvieglojums pārauga baudā, pārvēršot lēkšanu ar izpletni no biedējošas aktivitātes par aizraujošu.
Daži cilvēki, iespējams, ir pamanījuši, ka tad, kad tiek izraisītas ļoti intensīvas jūtas, tām seko ilgākas un mazāk intensīvas emocijas, kas var būt pretrunā. Dažreiz šī sekundārā emocija rodas, pirms pirmā ir pilnībā izkliedējusies, radot dalītas sajūtas. Pētnieki ir izvirzījuši teoriju, ka pretinieka procesa teorijai var būt nozīme atkarībā, jo cilvēki meklē narkotikas, lai iegūtu augstāko līmeni un izvairītos no zemā līmeņa. Lai gan pretinieka procesa teorija nevar pilnībā izskaidrot sarežģītos procesus, kas saistīti ar atkarību, tas noteikti var būt veicinošs faktors.