Matainā leikoplakija ir mēles vīrusu infekcija, kas izpaužas kā raupji, pārslveida, balti bojājumi, kas izskatās kā dīgstoši matiņi. Šo stāvokli visbiežāk novēro HIV pozitīviem indivīdiem, un tā bieži vien ir viena no pirmajām pazīmēm, ka cilvēks ir inficēts. Bojājumi parasti ir nesāpīgi un neizraisa neērtus simptomus, taču medicīniskais novērtējums joprojām ir svarīgs, lai noteiktu pamatcēloņu un saņemtu atbilstošu ārstēšanu.
Medicīniskie pētījumi liecina, ka mataino leikoplakiju izraisa Epšteina-Barra vīruss, izplatīts vīrusu izraisītājs, kas atrodams mutē un citās gļotādās. Gandrīz visi pasaulē pārnēsā vīrusu, taču veseliem indivīdiem tas paliek neaktivizēts un pilnīgi nekaitīgs. Ja imūnsistēmu novājina HIV, AIDS, imūnsupresīvi līdzekļi vai biežas asins pārliešanas, Epšteina-Barra vīruss var aktivizēties un izraisīt matainās leikoplakijas attīstību.
Pirmā matainās leikoplakijas pazīme parasti ir plāna gandrīz balta plēve uz mēles sāniem. Vairāku dienu vai nedēļu laikā dažādās mēles daļās mēdz veidoties nelieli plakani bojājumi. Bojājumiem parādās matains izskats, kad tie sāk slāņot un veido izciļņus. Tīrīšanas vai skalošanas laikā pārslu ārējā virsma var noskrāpēt, tādējādi atklājot bojājuma tumšāko iekšpusi. Sāpes ir retāk sastopamas ar matainu leikoplakiju, bet bojājumi, kas atveras un kļūst inficēti ar baktērijām, var izraisīt jutīgumu un iekaisumu.
Ārsts var apstiprināt matainu leikoplakiju, savācot un analizējot nelielu audu paraugu. Medicīnas laboratorijā klīniskais patologs pārbauda audus mikroskopā, lai izslēgtu citus iespējamos mēles krāsas maiņas cēloņus, piemēram, vēzi un bakteriālu infekciju. Pacientiem, kuri nezina, vai viņi ir vai nav HIV pozitīvi, parasti tiek veiktas asins analīzes.
Matainajai leikoplakijai var nebūt nepieciešama medicīniska palīdzība, ja tā neizraisa fiziskus simptomus. Ja bojājumi ir lieli vai sāpīgi, ārsts var izrakstīt perorālus vai lokālus pretvīrusu medikamentus, lai tos samazinātu un palīdzētu novērst jaunu rašanos. Regulāra zobu tīrīšana un izvairīšanās no tabakas izstrādājumiem un pikantiem ēdieniem palīdz samazināt atkārtotas bakteriālas infekcijas iespējamību mutē.
Vairumā gadījumu ārsti ir vairāk nobažījušies par matainās leikoplakijas cēloņiem, nevis pašiem bojājumiem. HIV vai cita imūnsupresīva stāvokļa ārstēšanas shēmas tiek uzsāktas tūlīt pēc to atklāšanas. Lai palīdzētu pārvaldīt simptomus un palēnināt nopietnu slimību progresēšanu, pacientiem visu atlikušo mūžu var būt nepieciešams lietot iekšķīgi lietojamas zāles katru dienu vai saņemt regulāras injekcijas.