Mazvērtības komplekss galvenokārt ir neapzināta nepietiekamības sajūta, kas var izpausties dīvainā veidā, kad kāds mēģina to kompensēt. Cilvēki ar šāda veida jūtām uzskata, ka viņi nav tik cienīgi vai prasmīgi kā viņu vienaudži, kas var izraisīt ievērojamas psiholoģiskas ciešanas neatkarīgi no tā, vai viņi apzinās šīs jūtas vai neapzinās. Šo psiholoģisko stāvokli var ārstēt ar psihoterapijas palīdzību, kurā tiek pētītas kompleksa saknes, lai palīdzētu pacientam to apstrādāt un virzīties uz priekšu.
Mazvērtības kompleksa teoriju pagājušā gadsimta 1920. gados ierosināja Alfrēds Adlers. Adlers uzskatīja, ka visi mazvērtības sajūtu sāka piedzīvot bērnībā, ko izraisīja bērnu nevienlīdzīgā pozīcija un psiholoģiskā atkarība. Cilvēkiem pieaugot, lielākajai daļai izdevās pārvarēt šo mazvērtības sajūtu, lai izaugtu par pilnībā funkcionējošiem pieaugušajiem, bet daži iekļuva šajā domāšanas slazdā, veidojot mazvērtības kompleksu un piedzīvojot pastāvīgu nepietiekamības sajūtu.
Kāds ar mazvērtības kompleksu vienlaikus vēlas tikt atzīts un uzslavēts, bet arī baidās no pazemojuma. Daudzi pagātnē ir piedzīvojuši pazemojumu un ir radījuši bailes, domājot par to, ka vienaudži viņus izsmej. Rezultātā pārmērīga kompensācija ir izplatīta, lai izvairītos no pazemošanas un izveidotu barjeru starp pacientu un sabiedrību. Daži cilvēki to pārlieku kompensē, kļūstot kautrīgi un iesaistoties sevis samazināšanā, savukārt citi var kļūt agresīvi, mēģinot pārvarēt savas psiholoģiskās ciešanas, dominējot.
Šķiet, ka daži bērnības notikumi cilvēkus predisponē mazvērtības kompleksam. Cilvēki, kuri aug zemākās sociālajās klasēs, var būt pakļauti lielākam riskam vienaudžu mocību un diskriminācijas dēļ neatkarīgi no tā, vai viņi atšķiras sava ekonomiskā stāvokļa, reliģijas vai ādas krāsas dēļ. Savu lomu spēlē arī audzināšana; piemēram, kādam, kuram ir brāļi un māsas, var rasties mazvērtības komplekss, jo viņu pastāvīgi, parasti nelabvēlīgi, salīdzina ar brāļiem un māsām. Cilvēkiem ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem var rasties arī mazvērtības sajūta, mēģinot orientēties sabiedrībā, kas ir pielāgota spējīgiem cilvēkiem.
Mazvērtības kompleksa identificēšana var būt sarežģīta. To parasti atzīst vispārīgākas psihoterapijas laikā, un tad terapeits var risināt šo problēmu ar klientu. Cilvēki, kuri izjūt nepietiekamības sajūtu, jūt, ka viņiem ir grūtības sociālās situācijās vai aktīvi sabotē sevi, var gūt labumu no psihoterapijas, lai noteiktu, vai viņiem nav mazvērtības kompleksa, un pārvarētu ar šo kompleksu saistītās jūtas.