Dermogrāfija ir dermatoloģisks stāvoklis, kas izraisa sarkanu līniju veidošanos, ko dažkārt sauc par rievojumiem vai rievojumiem, kad pacienta āda tiek skrāpēta vai berzēta. To sauc arī par dermatogrāfiju, dermatogrāfisku nātreni vai “ādas rakstīšanu”. Vaļi ir stropu veids un nav bīstami, taču tie var būt niezoši un neērti. Zīmes parasti saglabājas tikai dažas minūtes, lai gan smagos gadījumos tās var palikt stundām vai dienām. Šo stāvokli nevar izārstēt, lai gan bieži vien ir iespējams kontrolēt slimības uzliesmojumus, mainot dzīvesveidu un lietojot perorālos antihistamīna līdzekļus.
Simptomi
Pacientiem ar dermogrāfiju pat virspusēja skrāpēšana izraisa mazu asinsvadu paplašināšanos ādā un rievu veidošanos. Bieži pietūkums seko skrāpējuma līnijai, uz ādas parādās kā paaugstināta sarkana līnija. Šie nātreni vai sēkļi var būt niezoši vai retos gadījumos tiem var būt dedzinoša sajūta.
Vairumā gadījumu līnijas un rievas veidojas piecu minūšu laikā, kad āda tiek skrāpēta vai glāstīta, un izzūd 30 minūšu laikā. Forma, ko sauc par aizkavētu dermatogrāfismu, neuzrāda simptomus vairākas stundas pēc sākotnējās izraisītāja, un nātrene var ilgt dienu vai ilgāk. Šis stāvoklis var nākt un iet, bet cilvēki bieži saskaras
Cēloņi un biežums
Mast šūnas ir imūnšūnu veids, kas atrodams ādā, gļotādās un citos audos. Kad alergēns nonāk organismā, šīs šūnas tiek stimulētas, izdalot ķīmiskas vielas, ko sauc par histamīniem, kas izraisa iesnas, acu pietūkumu, izsitumus vai nātreni un citus alerģiskas reakcijas simptomus. Personām ar dermogrāfiju tuklo šūnas kļūst pārāk jutīgas pret nelielām traumām un izraisa nātrenes parādīšanos uz ādas, kad tā tiek berzēta vai skrāpēta.
Eksperti nav pārliecināti, kas izraisa tuklo šūnu pārmērīgu reaģēšanu. Daži uzskata, ka tas ir saistīts ar alerģijām, jo tuklo šūnām ir liela nozīme alerģiskajās reakcijās, bet citi to apstrīd. Daudziem pacientiem nav citu alerģijas simptomu, un šķiet, ka neviens īpašs alergēns neizraisa šo stāvokli.
Daži cilvēki jebkurā gadījumā izvēlas veikt alerģijas testus, ja nātreni izraisa identificējams iemesls vai to pasliktina. Piemēram, dažas zāles, tostarp penicilīns, var izraisīt izsitumus vai nātreni. Vispiemērotākais alerģijas testu veids ir asins analīze, jo tradicionālajos “skrāpējumu testos” jeb plāksteru testos ir nepieciešams ierīvēt iespējamos alergēnus uz pacienta ādas. Tas var izraisīt reakciju kādam ar dermogrāfiju, kas nav saistīta ar faktisko alergēnu.
Aptuveni 4–5% cilvēku ir dermogrāfija, un tā tiek uzskatīta par vienu no visizplatītākajām nātrenes formām jeb traucējumiem, kas izraisa nātreni. Tas ir biežāk sastopams cilvēkiem vecumā no 20 līdz 30 gadiem, un tas ir vienlīdz izplatīts vīriešiem un sievietēm.
Profilakse
Lai gan dermogrāfiju nevar novērst tieši, ir lietas, ko cilvēks var darīt, lai samazinātu uzliesmojumu biežumu un smagumu. Tie, kuriem ir slimība, var noteikt iespējamos izraisītājus un izvairīties no tiem. Iespējamie izraisītāji ir kairinošu audumu, piemēram, vilnas, valkāšana vai skarbu ziepju vai personīgās higiēnas līdzekļu lietošana. Daži cilvēki uzskata, ka veļas mīkstinātāja likvidēšana var arī palīdzēt novērst ar apģērbu saistītas reakcijas. Lai gan nav zināms, ka šo stāvokli izraisījusi īpaša alerģija, iespējams, ka alerģiska reakcija var pasliktināt problēmu, tāpēc ir jāizvairās no visa, kas izraisa reakciju.
Var palīdzēt arī ādas mitrināšana. Cilvēkiem ar šo stāvokli vajadzētu dzert daudz ūdens un lietot mitrinošu losjonu, lai samazinātu sausas ādas rašanās iespējamību, kas var veicināt vairāk skrāpējumu. Gan karstums, gan aukstums var izraisīt slimības uzliesmojumu, tāpēc tādas lietas kā peldēšanās ļoti karstā ūdenī var izraisīt dubļu veidošanos, tāpēc slimniekiem jāpielāgo higiēnas rutīnas, lai redzētu, vai tas sniedz atvieglojumus.
Stresa rezultātā var attīstīties nātrene, tāpēc kāds, kam jau ir dermogrāfija, var atklāt, ka stāvoklis īpaši saspringtā laikā pasliktinās. Meklējot veidus, kā atslābināties un mazināt trauksmi, sēnes var kļūt retāk sastopamas.
Ārstēšana un prognoze
Dermogrāfijas izraisīts ādas pūtīšu uzliesmojums parasti pāriet pats no sevis salīdzinoši ātri, tāpēc bieži vien nav vajadzības ārstēt šo stāvokli. Cilvēki, kuriem ir ļoti liela nosliece uz uzliesmojumiem vai kuriem stāvoklis šķiet ļoti neērts, var tikt ārstēti bezrecepšu vai recepšu perorāliem antihistamīna līdzekļiem. Dažreiz, lai sniegtu atvieglojumu, ir nepieciešama zāļu kombinācija.
Lai gan antihistamīni var mazināt simptomus, nav zināms, kā izārstēt šo stāvokli. Daudzos gadījumos uzliesmojums var ilgt vairākus mēnešus vai gadus un pēc tam izzust. Tomēr dažiem slimniekiem tie var atgriezties.