Viens no visizplatītākajiem traumu veidiem ir sasitums jeb sasitums. Šo ievainojumu parasti izraisa neasa spēka trauma, kas pārrauj asinsvadus, ļaujot asinīm izplūst. Apvienotās asinis ir redzamas caur ādu kā zilums. Ir trīs galvenie kontūzijas veidi: zemādas, muskuļu un periosteāls.
Tieši zem ādas virsmas veidojas zemādas zilums. Šāda veida traumas var rasties kritiena, sitiena ar priekšmetu vai uzskriešanas rezultātā. Zemādas zilumi parasti ir vieni no tiem, kas izzūd visātrāk, taču tie var palikt redzami līdz divām nedēļām.
Zilumi var iekļūt dziļāk ķermenī un ietekmēt muskuļus. Muskuļu kontūziju var klasificēt kā intramuskulāru vai starpmuskulāru. Intramuskulāri zilumi, visticamāk, neizraisīs redzamus zilumus, jo tie ietver tikai muskuļa plīsumu. Starpmuskulāra sasituma gadījumā tiek plīsts gan muskulis, gan to aptverošais apvalks. Atveseļošanās no starpmuskulāra ziluma parasti ir ātrāka, jo asinis spēj izplūst caur muskuļu apvalka plīsumu, nevis uzkrāties pašā muskulī.
Dziļākais zilumu veids ir periostāla sasitums jeb kaula zilums. Šis ievainojums iekļūst līdz kaulam, izraisot pietūkumu un sāpes. Pietūkums starp kaulu un tā apvalku, periostu, var ievilkties ilgāku laiku asinsrites trūkuma dēļ. Perosteāls sasitums parasti ir sāpīgākais un ilgstošākais zilumu veids.
Vairumā gadījumu traumu var ārstēt, izmantojot akronīmu RICE, kas apzīmē atpūtu, ledu, saspiešanu un pacēlumu. Pacienti nedrīkst pārmērīgi izmantot sasitušo ķermeņa daļu, lai veicinātu dzīšanu. Ledus var būt noderīgs, lai ierobežotu pietūkumu, taču to nekādā gadījumā nedrīkst uzklāt tieši uz ādas — vislabākie ir ledus iepakojumi vai kubiņi, kas ietīti dvieļos. Saspiešana jeb sasituma vietas aptīšana ar pārsēju jāveic uzmanīgi, lai neaptītos tik cieši, ka tiktu pārtraukta asinsrite. Paceļot ievainojumu virs sirds, var samazināties asins daudzums, kas sakrājas šajā apgabalā, tādējādi samazinot pietūkumu un ziluma lielumu.
Cilvēkiem ar noteiktiem asiņošanas traucējumiem, piemēram, hemofiliju, un tiem, kuri lieto asinis šķidrinošus medikamentus, ir lielāka iespēja iegūt sasitumus. Šiem pacientiem rūpīgi jāuzrauga visi zilumi, jo liels pietūkums var liecināt par pārmērīgu asins zudumu. Ikvienam, kurš pamana neizskaidrojamu zilumu palielināšanos, par to jāpaziņo savam ārstam, kurš var pasūtīt testus, lai izslēgtu asiņošanas traucējumus. Par zilumiem, kas nedzīst divu nedēļu laikā, aug lielāki vai kļūst sāpīgāki, jāziņo arī pacienta ārstam, lai veiktu iespējamu izmeklēšanu, lai izslēgtu nopietnākas traumas.