Agitprop ir vārdu aģitācija un propaganda kombinācija, un to sāka lietot Padomju Krievijā, kur Agitācijas un propagandas departaments bija būtisks valdības spārns. Šo terminu bieži lieto, lai aprakstītu teātri, literatūru un mūziku, kas paredzētas, lai mudinātu cilvēkus būt aktīvākiem un labāk izprast komunistiskos uzskatus. Pēdējā laikā “agitprop” var izmantot, lai aprakstītu jebkāda veida masu medijus, kas mēģina — bieži vien ar emocionāli piesātinātu valodu — ietekmēt sabiedrisko domu.
Vārds “agitprop” sākotnēji nebija domāts kā negatīvs termins, lai gan tas ir ieguvis šādu konotāciju. Vārdu agitatsiya vai “aģitācija” var tulkot kā mudināšanu uz darbību, ko varētu saukt arī par aktīvismu. Propagandas mērķis bija arī izplatīt informāciju, un tā nav saistīta ar negatīvākām definīcijām, kas tai tiek dotas mūsdienās.
Pirms vārda izgudrošanas agitprop jau bija ierasta lieta. Piemēram, amerikāņu iesaistīšanās Pirmajā pasaules karā stimuls bija Lusitania — luksusa kuģa, ko torpedēja vācu zemūdene, nogrimšana. Pirms tam prezidents Vudro Vilsons bija pavadījis daudz laika, mēģinot rast miermīlīgu risinājumu karam Eiropā un novērst amerikāņu iesaistīšanos. Sabiedrības noskaņojums mainījās, un cilvēkus rosināja rīkoties, ko uzskatīja par vācu vienaldzību.
Stāsti par Lusitānijas iznīcināšanu tika publicēti gandrīz katrā laikrakstā visā ASV, radot ažiotāžu, un informāciju par nogrimšanu, propagandas daļu, nebija grūti atrast. Īpaši tika uzsvērta sieviešu un bērnu nāve, kas izraisīja lielāku vācu tautas demonizāciju. Nav tā, ka tas varbūt nebūtu pelnījis, un tām Eiropas valstīm, kurām uzbrukusi Vācija, tas pat netiek apšaubīts.
Tāpat informācija, kas izplatīta tūlīt pēc 9. septembra uzbrukuma Ņujorkā, būtībā bija agitprop. Noteikti bija jāziņo par uzbrukumu, jāskaidro situācija un jābēdājas par daudzu dzīvību zaudēšanu. Tomēr dažas ziņu stacijas tika kritizētas par agitprop veidošanu, jo tās atkārtoti atskaņoja uzbrukuma kadrus un ievietoja komentārus. Tas ļoti satricināja amerikāņus, un, nemazinot uzbrukuma postošās sekas, var teikt, ka uzbrukums ļāva valstij gandrīz nekavējoties sankcionēt karu Afganistānā. Sekojošais aģitprops koncentrējās ne tikai uz 11. septembri, bet arī uz talibu ļaunumiem, sieviešu apspiešanu un teroristu patvērumu.
Valdības var izmantot agitprop ar labu vai sliktu nolūku, lai ietekmētu cilvēkus. Piemēram, 2000. gados bažas par Amerikas veselības izmaksām ir izraisījušas daudzus publiskos ziņojumus par aptaukošanās ietekmi, jo cilvēkiem ar aptaukošanos var būt lielākas veselības problēmas. Daži no šiem ziņojumiem ir pilnīgi altruistiski, lai palīdzētu amerikāņiem labāk izvēlēties diētu. Nežēlīga informācija, ko īpaši izplata valdība vai plašsaziņas līdzekļi, ir paredzēta, lai mudinātu cilvēkus rīkoties un izglītotu, cerot, ka cilvēki zaudēs svaru. Tomēr daži apšauba motīvus un norāda uz lielāku cilvēku ar lieko svaru diskrimināciju kā daļu no šāda veida aģitpropa.