Psiholoģiskā karadarbība, dažkārt saīsināta kā PSYWAR, apraksta paņēmienu kopumu, ko izmanto, lai mainītu ienaidnieka uzskatus vai prāta stāvokli. To parasti izmanto karadarbībā, lai atturētu, nobiedētu vai pārvērstu ienaidniekus. Vēstures gaitā ir izmantotas dažādas psiholoģiskas karadarbības metodes, lai demoralizētu ienaidniekus ar mērķi nodrošināt militāru uzvaru vieglāk un ar minimālu asinsizliešanu. Šis termins parasti attiecas uz liela mēroga mēģinājumiem mainīt lielas ienaidnieku grupas prātus, lai gan psiholoģiskās kara metodes var izmantot arī indivīdiem, lai sasniegtu tos pašus mērķus mazākā mērogā.
Kara psiholoģiskās metodes parasti iedala divās galvenajās kategorijās. Stratēģiskā psiholoģiskā kara mērķis ir atturēt un mainīt lielu cilvēku grupu, militāru un nemilitāru, uzskatus ievērojamā teritorijā un uz ilgu laiku. Savukārt taktiskā psiholoģiskā kara darbība ir vērsta uz mazākām grupām, un tai parasti ir precīzs mērķis, piemēram, nelielas ienaidnieka karavīru grupas mudināšana padoties.
Ir daudz dažādu psiholoģiskā kara metožu, ko izmanto dažādu psiholoģisko mērķu sasniegšanai. Dažas metodes galvenokārt ir paredzētas, lai nobiedētu un demoralizētu ienaidniekus, demonstrējot pārmērīgu spēku; šīs metodes tiek sauktas par “šoka un bijības” karu. Šīs metodes piemērs ir nebeidzamas bombardēšanas dienas, kuras mērķis ir vairāk nobiedēt ienaidniekus, nevis tos iznīcināt. Dažreiz skaļruņi tiek izmantoti, lai producētu graujošus paziņojumus vai atskaņotu skaļu un agresīvu mūziku, kas arī ir paredzēta ienaidnieku biedēšanai un izbiedēšanai.
Vēl viens iespējamais psiholoģiskā kara mērķis ir mudināt ienaidnieka karavīrus padoties vai apšaubīt motīvus, kas ienaidnieka karavīrus liek karot. Tas bieži ietver propagandas vai informācijas izmantošanu, kuras mērķis ir mainīt ienaidnieka uzskatus vai ideālus. Dažos gadījumos tiek izveidotas propagandas radiostacijas, lai apšaubītu ienaidnieka uzskatus un mudinātu viņus padoties. Vēl viena izplatīta metode ir brošūru izplatīšana, kas ietver argumentus pret ienaidnieka vadītājiem vai norādījumus, kā padoties. Daži pat sola drošību un atlīdzību tiem, kas nolemj padoties.
Apgalvojumi, ko izteikuši dažādi propagandas avoti psiholoģiskajā karā, patiesībā var būt patiesi vai nebūt patiesi. Dažreiz tie ir klaji meli, kuru mērķis ir pārliecināt ienaidniekus, ka atlīdzība par padošanos ir daudz lielāka nekā patiesībā vai ka ienaidnieka spēki ir daudz spēcīgāki nekā patiesībā. Citi propagandas veidi patiesībā ir patiesi, taču tie var izlaist kādu informāciju vai mērķēt noteiktas informācijas daļas uz konkrētām reliģiskām, etniskām vai politiskām grupām. Parasti patiesa propaganda mēdz būt noderīgāka psiholoģiskā kara metode, jo cilvēki bieži reaģē ar sašutumu, atklājot, ka viņiem ir melots.