Amerikas Savienotajās Valstīs šerifi un policisti pilda ļoti dažādas funkcijas, lai gan abi tiek uzskatīti par tiesībaizsardzības iestādēm un abas organizācijas var sadarboties. Abu mērķis ir veicināt sabiedrisko drošību un valsts labklājību, izmantojot izglītību, regulāras patruļas un noziegumu izmeklēšanu. Precīzas atšķirības starp šerifu un policistu dažādās valstīs nedaudz atšķiras, kas var radīt neskaidrības.
Vārds “šerifs” ir cēlies no senās angļu valodas jēdziena “šīra rīvs” — cilvēks, kurš rūpējās par karaļa interesēm kādā Anglijas apgabalā vai apgabalā. Iespējams, ka sīrs dažkārt atradās opozīcijā vietējai sabiedrībai, jo šī pozīcija bija saistīta ar suverenitāti un valsts interesēm. Vismaz kopš 1600. gadiem Amerikā termins “šerifs” ir lietots, lai apzīmētu tiesībaizsardzības darbinieku.
Policija radās 1700. gados, lai īstenotu likumu vai “politiku”. Acīmredzot vietējās tiesībaizsardzības iestādes, kas rūpējās par kopienu, ir pastāvējušas daudz ilgāk. Taču 1600. gadsimta beigās un 1700. gadsimta sākumā sāka parādīties vīrieši, kuri strādāja “sadarbībā”, ieviešot vietējos likumus, un viņus sāka saukt par policistiem. Viens no pirmajiem patiesi organizētajiem policijas spēkiem bija Metropolitēna policija Londonā, pēc kuras tiek veidoti daudzi reģionālie policijas spēki.
Policijas darbiniekiem ir ierobežota vietējā jurisdikcija, parasti pilsētas vai mazpilsētas robežās. Savas jurisdikcijas ietvaros policija strādā sabiedrības drošības labā, vajadzības gadījumā citē un arestē cilvēkus. Policija veic arī dažādus sabiedriskos pakalpojumus, tostarp drošības izglītību un drošību pilsētas robežās. Lielā pilsētā policijas departamentā var būt specializēts personāls tādās nodaļās kā spridzināšanas komanda vai nemieru policija.
No otras puses, šerifs nodrošina likumu izpildi apgabalā vai štatā. Amerikas Savienotajās Valstīs šerifs ir vēlēta amatpersona, un viņš vai viņa zvēr virkni deputātu, kuriem ir līdzīgas pilnvaras. Šerifi patrulē ārpus pilsētu robežām, lai gan viņi var iekļūt policijas jurisdikcijā sava darba ietvaros. Pilsētā, kurā nav policijas nodaļas, pilsoniskie vadītāji var pieprasīt, lai šerifs patrulētu un darbotos kā policists pilsētas robežās.
Daudzos gadījumos šerifa birojs darbojas arī kā koronera birojs. Nāves gadījumi, kuriem nepieciešama izmeklēšana, tiek nosūtīti koronerim. Šerifs sadarbojas arī ar dažādām tiesībaizsardzības iestādēm, piemēram, vietējo policiju, autoceļu patruļu un parku vai meža sargiem.
Process, lai kļūtu par šerifu, ir ļoti līdzīgs tam, kā apmācīt par policistu. Abos gadījumos kandidāti kārto rakstisku eksāmenu, lai iegūtu kvalifikāciju. Viņi arī pakļaujas fiziskai pārbaudei un iepriekšējās darbības pārbaudei. Ja kandidāts nokārto, viņu intervē, un, ja intervija norit labi, kandidāts tiek nosūtīts uz apmācību akadēmiju. Akadēmijā kursanti piedalīsies akadēmiskajā programmā, kas paredzēta, lai sagatavotu viņu aktīvajam dienestam.
Papildus šerifs vai policijas praktikants iemācīsies rīkoties ar šaujamieročiem, vadīt likumsargu transportlīdzekli un veikt citus nepieciešamos darbus. Pēc absolvēšanas kandidāts tiek uzņemts nodaļā, kurā viņš intervēja. Pretendents var arī apmeklēt akadēmiju un pēc tam pieteikties nodaļā, lai gan tas ir retāk.