Kas ir redzamais lāzers?

Termins lāzers faktiski ir akronīms, kas apzīmē “gaismas pastiprināšanu ar stimulētu starojuma emisiju”. Izmantojot procesu, kas pazīstams kā stimulētā emisija, lāzeri atbrīvo gaismu vai elektromagnētisko starojumu. Būtībā elektrons tiek stimulēts un pārvietojas uz zemākas enerģijas zonu. Zaudētā enerģija izpaužas kā fotona, elektromagnētiskā starojuma vienība, un tiek izstarota lāzera stara veidā. Redzamajā lāzerā gaisma tiek izstarota viļņa garumā, kas atrodas redzamajā spektrā, atšķirībā no vairuma lāzeru, kas atbrīvo enerģiju neredzamajā infrasarkanajā spektrā.

Redzamais lāzers darbojas atkarībā no tā konstrukcijā izmantotā materiāla veida. Lāzera diode, kas ir līdzīga vienkāršai gaismas diodei jeb LED, reti izstaros redzamu lāzeru. Tomēr dažas lāzera diodes var atbrīvot redzamos starus. Daži lāzeri, kas darbojas, ierosinot elektronus dažādās vielās, piemēram, titānā vai gallija nitrīdā, arī spēj atbrīvot redzamus starus.

Gāzes lāzerus bieži izmanto, lai radītu redzamus lāzera starus. Gāzes lāzerā elektriskā strāva tiek nosūtīta caur gāzi, stimulējot elektronus gāzes atomos, lai tie pazeminātos līdz zemākam enerģijas līmenim un radītu fotonus vai gaismu. Pirmais lāzers tika izgatavots ar hēlija un neona gāzēm. Hēlija-neona lāzeri, saukti arī par HeNe lāzeriem, rada redzamus lāzera starus redzamā spektra sarkanajā zonā.

Tāpat kā neredzami lāzeri, un bieži vien lielākā mērā, redzamie lāzeri var izraisīt acu bojājumus. Dažu sekunžu laikā vai mazāk lāzers var izraisīt nelielu, lokālu, pastāvīgu acs radzenes vai lēcas apdegumu. Tas notiek pat tad, ja stars saskaras ar aci pēc atstarošanas no atstarojošas virsmas. Daži zinātniskie un rūpnieciskie lāzeri ir pat pietiekami spēcīgi, lai sadedzinātu ādu, un pat gaismas pēdas, kas izkliedētas no šādiem lāzeriem, var izraisīt neatgriezeniskus acu bojājumus. Šī riska dēļ acu aizsardzībai var izmantot īpašas aizsargbrilles, kas absorbē noteikta viļņa garuma gaismu.