Iesaukums ir piespiedu dienesta veids. Klasiskāk cilvēki to domā kā piespiedu militāro dienestu, ko dažreiz dēvē par melnrakstu. Tas var izpausties arī kā piespiedu darbs valdībai, kā tas bija bēdīgi slavens Krievijā un Ķīnā 20. gadsimta daļās. Prakse ir diezgan pretrunīga, jo daži cilvēki uzskata, ka tā ierobežo pilsoņu tiesības un samazina izvēles brīvību piedalīties tādās aktivitātēs kā kari.
Mūsdienu iesaukšanas forma radās Francijas revolūcijā, kad valdība izmantoja savu varu, lai piespiestu spējīgus vīriešus militārajā dienestā. Pēc Francijas revolūcijas daudzas valstis pārņēma šo praksi kādā vai citā līmenī, un dažas formas ir kopīga iezīme daudzās valdībās. Daudzās valstīs šī prakse ir ierobežota ar nepieciešamības periodiem, lai gan dažas valstis pieprasa, lai visi to pilsoņi dienētu armijā kā jaunieši.
Ikviens, kurš ir iesaukts militārajā dienestā, ir pazīstams kā iesauktais, iesauktais vai izraudzītais, atsaucoties uz Amerikas atlases dienesta padomi, kas nodarbojas ar iesaukšanu Amerikas Savienotajās Valstīs, kad tiek ieviests projekts. Parasti iesaucamiem ir atļauts atteikties, ja viņiem ir reliģiska vai personiska ētiska pārliecība pret karadarbību. Cilvēki, kuri vēlas izvairīties no iesaukšanas savas pārliecības dēļ, tiek dēvēti par pārliecības atteikumiem; atkarībā no valdības viņiem var tikt piedāvāta iespēja dienēt nemilitārā amatā vai arī viņi var tikt pilnībā atbrīvoti no dienesta.
Militārā iesaukšanas prakse ir izstrādāta, lai ļautu valstīm ātri izveidot armiju, lai reaģētu uz jauniem draudiem. Daudzas valstis dod priekšroku pēc iespējas vairāk paļauties uz brīvprātīgo armiju gan tāpēc, ka cilvēku piespiešana dienēt ir dārga un laikietilpīga, gan tāpēc, ka brīvprātīgie karavīri mēdz būt entuziastiskāki par saviem pienākumiem. Tomēr ir periodi, kad militārajos spēkos trūkst darbaspēka, lai valsts izmantotu iesaukšanu, ja tā vēlas turpināt piedalīties konfliktā.
Iesaukšanu vēsturiski raksturo nopietna korupcija. Piemēram, Amerikas pilsoņu karā iesaucamie varēja izkļūt no dienesta ar samaksu, un cilvēki vairākās profesijās tika atbrīvoti no nodokļa. Daži cilvēki vēsturiski ir kritizējuši šo praksi, apgalvojot, ka cilvēki ar naudu un politisko varu no tās var izvairīties, savukārt cilvēki ar zemiem ienākumiem to nespēj. Pilsoņu kara laikā daži cilvēki teica, ka “nabaga zēni cīnās ar bagāto cilvēku karu”, atsaucoties uz nepopulāro iesaukšanas praksi un politiku, kas ir aiz kara.