Termins “buferzona” bieži tiek lietots, lai apzīmētu apgabalu starp divām valstīm vai diviem naidīgiem spēkiem vienā valstī. Patiesībā buferzona savā aprakstā nav ierobežota ar sauszemes teritoriju starp valstīm vai pat starp spēkiem valstī. Jebkuru apgabalu, kas kalpo divu apgabalu, kopienu vai pat populāciju nošķiršanai, var uzskatīt par buferzonu.
Pasaules apgabalos, kur tradicionāli ir bijuši konflikti vai nu starp karojošām valstīm, vai starp karojošām grupējumiem nācijas iekšienē, termins “buferzona” bieži tiek lietots, lai aprakstītu zemes masu vai reljefu, kas nošķir karojošās puses. Dažos gadījumos buferzona var būt pilnīgi suverēna valsts vai valsts. Citos gadījumos tā var būt vienkārši neliela neitrāla teritorija starp pusēm.
Apvienoto Nāciju Organizācija vēsturiski ir pasludinājusi buferzonas jeb demilitarizētās zonas visā pasaulē. Piemēram, Vidusjūras salu valstī Kiprā atrodas Apvienoto Nāciju Organizācijas pasludinātā buferzona jeb zaļā līnija, kas ir sadalījusi salu kopš Turcijas iebrukuma mazajā salu valstī. Ieroči nav atļauti buferzonā, kas tiek uzskatīta par de facto robežu starp oficiālo Kipras nāciju un neoficiālo Ziemeļkipras Turcijas Republiku.
Lai gan visbiežāk tas ir saistīts ar konflikta zonām, buferzonu var izmantot arī, lai aprakstītu cietuma vai citas soda iestādes apkārtni. Nepieciešamība izveidot telpu starp ieslodzītajiem un dzīvojamajām vai komerciālajām zonām ir būtiska, lai saglabātu drošību. Maz ticamā gadījumā, ja ieslodzītais izbēgs, buferzona samazina iespēju, ka ieslodzītais slēgs līgumu ar nevainīgiem pilsoņiem. Neapdzīvotā apgabala dēļ arī lielāka iespējamība, ka tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki spēs izsekot un galu galā atkārtoti notvert bēgli, pirms viņš vai viņa spēs atkal iekļauties iedzīvotāju vidū.
Rūpnieciskās zonas vai teritorijas, kurās tiek izmantotas vai ražotas bīstamas vai bīstamas ķīmiskas vielas, arī rada nepieciešamību pēc buferzonas. Bieži vien rūpnieciskā ražošana rada toksiskus blakusproduktus, kas jātur prom no dzīvojamām vai komerciālām zonām. Turklāt dažu veidu iekārtām, piemēram, kodolreaktoram, ir raksturīgi riski, kas saistīti ar to izmantošanu, un tādēļ tās ir jātur drošā attālumā no blīvi apdzīvotām vietām maz ticama darbības traucējumu, sprādziena vai citas katastrofas gadījumā. .