Enerģijas tarifs ir nodokļa veids, kas tiek aprēķināts par energoproduktu. Piemēram, enerģijas tarifu var uzlikt naftas, elektrības, ogļu un gāzes pārdošanai vai pirkšanai. Enerģijas nodokļus var iekasēt vietējās, štatu, provinču vai federālās valdības. Energoproduktus dažādās valstīs var aplikt ar ievērojami atšķirīgām likmēm. Pat tajā pašā valstī enerģijas tarifu likmes dažādās pilsētās vai provincēs bieži ir ļoti atšķirīgas.
Lai veicinātu ilgtspējīgu enerģētikas politiku, dažas valstis piedāvā privātpersonām un juridiskām personām enerģijas tarifu kredītus par atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Piemēram, privātpersonas, kas kā enerģijas avotu izmanto saules, vēja vai biodegvielu, dažās valstīs var saņemt ienākuma nodokļa atlaides. Citas valstis uzņēmumiem piešķir nodokļu atvieglojumus par atjaunojamās enerģijas iekārtu izmantošanu vai ilgtspējīgas uzņēmējdarbības praksi. Dažas valstis cenšas samazināt neatjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, iekasējot enerģijas tarifus neatjaunojamiem enerģijas produktiem, piemēram, naftai vai dabasgāzei.
Noteikumi, muitas tarifi un ierobežojumi bieži vien attiecas uz energoproduktiem, kas tiek importēti vai eksportēti starp valstīm. Šie nodokļu un ierobežojumu veidi bieži ir saistīti ar tirdzniecību vai produktu. Lai ievērotu importa un eksporta likumus, importētājiem un eksportētājiem, iespējams, būs jāiegūst valstij specifiski sertifikāti, licences vai dokumentācija.
Pirms energoproduktu importēšanas vai eksportēšanas starp valstīm importētājiem un eksportētājiem ir jāsaprot, vai darījumam attieksies kādi importa vai eksporta tarifi. Enerģijas eksporta tarifs ir muitas tarifa veids, ko uzliek energoproduktiem, kas tiek ievesti valstī. Savukārt enerģijas importa tarifs var tikt piemērots enerģijas avotiem, kas tiek izvesti no valsts.
Dažas valstis pieprasa, lai importētāji un eksportētāji saņemtu licences, lai apmainītos ar enerģijas precēm starp valstīm. Dažiem energoproduktiem var tikt piemērotas preferenciālas nodokļu likmes atkarībā no tā, vai starp enerģijas importa vai eksporta darījumā iesaistītajām valstīm ir noslēgti preferenciālie tirdzniecības līgumi. Papildus enerģijas importa un eksporta tarifu novērtēšanai dažas valstis ievieš enerģijas nodevas importētajiem un eksportētajiem produktiem. Valsts, piemēram, var uzlikt antidempinga maksājumus energoproduktam.
Starptautiskajā enerģijas tirdzniecības tirgū daudzas valstis, novērtējot enerģijas tarifa maksu, izmanto saskaņotu tarifu grafiku. Šāda veida grafiki var palīdzēt vienkāršot tirdzniecības nodokļa aprēķinu. Turklāt saskaņots tarifu grafiks var palīdzēt nodrošināt pareizu maksu iekasēšanu par energoproduktiem, ļaujot valstīm klasificēt energoproduktus, izmantojot starptautiski standartizētus nosaukumus un numurus.