Slēdža ātrums ir fotografēšanas termins, kas norāda, cik ilgi aizvars ir atvērts, lai ļautu gaismas iedarbībai uz filmu vai attēla sensoru. Lietojot kopā ar diafragmas lielumu (f-stops), šis ātrums nosaka kopējo ekspozīciju, un to var mainīt, lai radītu dažādus efektus. To mēra sekundēs, parasti sekunžu daļās.
Kad kamera tiek izmantota automātiskajā režīmā, aizvara ātrums tiek regulēts automātiski, bet lielākajai daļai spoguļkameru un digitālo kameru ātrumu var regulēt manuāli. Lai noteiktu pareizo ātrumu, parasti izmanto apgaismojumu un kustību. Lēnāks tiek izmantots vājā apgaismojumā, savukārt īss vai ātrs ātrums parasti tiek izmantots kustīgu objektu tveršanai. Lai radītu dramatiskus efektus, piemēram, apzinātu izplūšanu vai citus mākslinieciskus efektus, ātrumu var pielāgot dotajiem apstākļiem netipiskiem līmeņiem.
Lielākajai daļai kameru aizvara ātrumu var noregulēt ar soli no 1 sekundes līdz 1/1000 sekundes, taču dažām kamerām var sasniegt garākus un īsākus ekspozīcijas laikus. Ir daži ātruma iestatīšanas noteikumi, piemēram, lēnāki iestatījumi vājā apgaismojumā un ātrāki iestatījumi ātri kustīgiem objektiem, taču pareizā daudzuma noteikšana vēlamajiem efektiem ir vairāk izmēģinājumu un kļūdu jautājums.
Lai pielāgotu aizvara ātrumu, personai vispirms ir jāiestata savai kamerai manuāls iestatījums. Lielākajai daļai mūsdienu kameru ir digitālais displejs, kas redzams skatu meklētāja ekrānā. Lielākajā daļā displeju netiek rādīts 1 un tiek rādīts tikai daļskaitļa saucējs, tāpēc aizvara ātrums 1/125 tiks parādīts kā 125, savukārt 1/500 ekrānā tiks parādīts kā 500. Iestatījums 125 ir lēnāks nekā iestatījums 500.
Lai gan ātruma pielāgošana dažādos apstākļos un dažādiem objektiem mainīs attēla kopējo efektu, eksperimentēšana ar diafragmas atvērumu un jutību (ISO), kā arī ir būtiska, lai saprastu, kādu ietekmi konkrēti iestatījumi var atstāt uz kopējo fotogrāfiju.